Mākslīgu alu labirints uz Z no Kuldīgas, Rumbas pagastā, Riežupes kreisā krasta kraujā, 600 m no Riežupes ietekas Ventā. Riežupes dabas parka teritorijā. Literatūrā un informācijas materiālos tiek minēts labirinta visu eju l = 460 m, taču pēc 1999.g. mērījuma l = 351 m. Šobrīd tā ir garākā alu sistēma Latvijā. Riežupes smilšalas izcirstas baltajā smilšakmenī vairāku gadsimtu garumā, ņemot smiltis trauku beršanai un istabu izkaisīšanai, vēlāk - stikla rūpniecībai. Liela daļa no kādreizējām ejām aizbrukušas, jo laika gaitā pazemē notikuši nobrukumi. Vairākkārt aizbrukusi arī ieeja alās. Apmēram 30 gadus nebija pieejama labirinta kreisā daļa, taču 1991.gadā uz to izcirsta jauna savienotājeja. Šajā labirinta daļā ejas ir plašākas un augstākas. Riežupes smilšalas ir Štofrēgenu dzimtas privātīpašums, un ieeja tajās ir par maksu gida pavadībā. Šobrīd (kopš 1999.g.) apmeklētājiem nav pieejama labirinta labās puses (vecākā) daļa ar zemajām ejām, jo šajā smilšalu daļā iespējami nobrukumi. Sīkāku informāciju par Riežupes alām un to apmeklēšanas laikiem var saņemt pa tālr. 33-24604, 33-26236, kā arī 29243311, 29267308 un 29555042.
Alas foto: Ziemupes fotogrāfs Andrejs Zēbergs (1929.g., Ziemupes izglītības biedrība "Centība"), Guntis Eniņš (1990.g., smilšalu vecā, tagad aizbrukusī daļa), Juris Metums (2005.g.), Liene Strautmane (2005.g.-L) un I.K. (1994.g. un 1998.g.)
► No Riežupes smilšalu vēstures:
„Lejaszveju” saimnieks Krišs Ķimenis, kura ģimenē bija 12 bērni, 1880.gadā ņēma smiltis 10 m zem zemes no Riežupes krasta. Sākumā par vienu zirga vezumu saņēma vienu pudu miltus, t.i. apmēram 16 kg. Tad muižkungs Reķis no Rendas uzpirka smiltis vietējai stikla izgatavošanai. Vēlāk veda pa Ventu līdz Ventspilij, tad ar vilcienu līdz Rīgai uz Iļģuciemu – stikla ražošanai. Tā izraka 2,5 km garas alas. Pēdējā izstrāde bijusi 1939.gadā. Pirmais šo alu racējs Krišs Ķimenis miris 1932.gadā.
► Jā, tagad ieejas maksa alās jau ir 3 Ls! |
