Skaņākalna avota ala

Salacas kreisā krasta Skaņākalna klintīs, to augšgalā. Ala turpina veidoties un kļūst lielāka, tās l = 16-17 m. Ala daļēji aizbirusi, izveidojot divas šauras ieejas (augšējo un apakšējo), tā ir slapja un dubļaina. Šī ala savdabīga ar to, ka tās galā biezā slānī sanesti koku sprunguļi; vienīgais izskaidrojums, ka tos alā sanesuši bebri. Tādā gadījumā šī ir viena no nedaudzām cilvēkiem ielienamām alām Latvijā, kurā ir bijusi bebru māja. Alas foto: I.K. (2006.g.)

Komentāri >>