► 20.gs. 20-tajos gados no alas ar vezumiem veduši smiltis saimnieciskajām vajadzībām, iznīcinot alas agrāko izskatu. 1864.g. 13.janvāra „Mājas Viesī” savukārt publicētas ziņas, ka alu apmeklējuši cilvēki arī no Igaunijas, un atraduši tajā uzrakstus pat no 1500.gada. Pieminēts, ka ūdens alas dibenā ir ļoti labs (tagad laikam neviens vairs tā neteiks..)
► Ļaudis senatnē ticējuši avota dziedinošajam spēkam. Par Liepas Lielo Ellīti saglabājušās arī daudzas teikas un nostāsti. Viens stāsts ir par velnu, kas bija ieslēpies Lielajā Ellītē, un nekādas mācītāju lūgšanas nav varējušas to izdzīt – viņš biedējis ļaudis un pastrādājis dažādas trakulības. Beidzot atnācis kāds mācītājs, kuram pašam nav bijis neviena grēka – tad gan velns meties bēgt pāri Gaujai uz Sietiņiezi. Gauja aizšķērsojusi velnam ceļu, tādēļ viņš lasījis cepurē akmeņus kā rāceņus un bēris upes dzelmē. Izcēlies bargs negaiss, un Pērkons spēris velnam, kas tomēr „pa Gaujas dibinu aizvilcies uz Sietīnu”.
Alas foto: Gatis Pāvils (2002.g.), Ivars Valdmanis (2006.g.-I), Aleksandrs Kapitonovs, no www.travelzone.lv (2005.g.) un I.K. (1996.g. un 1998.g.)
Alas zīmējums: Monta Zvaigzne, Siguldas Mākslas skolas sagatavošanas klase, „Teika par Liepas Ellīti”
► Diemžēl pagastam nepārtraukti jācīnās ar alas un tās apkārtnes piedrazotājiem (manuprāt, vainīgie tomēr nav tūristi).
