 Maija Pētermane, 2006-10-02, 21:25:39 |
| Paviesojos Lielajā Dauģēnu alā, jeb X Alā 30. septembrī. Alas un stāvkrasta atrašanās vietu meklējām pēc aptuveniem nostāstiem, kautgan jaunākajās tūrisma kartēs šis objekts ir parādījies. Tiesa norādīts, ka šeit ir alas nav, bet izspriest var. Piebraucām ar auto no Mazsalacas-Ramatas ceļa, atstājām to pie karjera, pārģērbām "alu drēbes" un devāmies lūkot, kopā bijā seši cilvēki. Cauri mežiņam līdz upei, tad pa vietu, kur izskatās kāds mēģinājis sen veidot trepes uz leju. Jā - tālāk pārsimts metrus uz upes augšteci redzami iežu atsegumi. Taustīdamies pa aizaugušo un kokiem piegāzto Salacas krastu dodamies turp. Pēc īsa, taču nogurdinoša bridiena ala klāt, tās priekšā neliels smilšu laukumiņš, pamatīgi zābaku un citu apavu nopēdots, dažas pēdas diezgan svaigas. Lienam iekšā - jā, pirmā telpa liela un iespaidīga. pa labi no ieejas zemāk no zemas ejas iztek strautiņš, kas turpat pa leju, pa vēlvienu atveri (mazākā ieeja alā) ietek Salacā. No pirmās telpas, pa kreisi no ieejas metamies rāpus un nonākam vēlvienā telpā. Pie alas griestiem pie vienas no aizķerēm sikspārnis, laikam guļ (ziemas miegam gan par agru...) Norasojis sudrabains. No šīs telpas vēl vairākas izejas uz citām, tsīs cilvēki atdalījāmies un devāmies pa garāko un slapjāko. Jā šeit pirms mums cilvēki ir paviesojušies - no pašas tālākās ejas līdz pat alas izejai stiepjas striķis - acīmredzot kāds, kas līdis iekšā baidījies pazust un atstājis ceļazīmes atpakaļiešanai. Paraujam stiķi - stingri uras, liekas, ka kautkur piesiets vai galā kāds smags objekts. Starua gultne pamatīgi nopēdota - mālaina. Izskatās nevis pēc strauta, bet mālu mīcīšanas trauka. Nu jā, mēs laikam arī grēkojām, pabridām tālāk. Eja atkal sazarojās, kļuva zemāka un šaurāka - pēc tajā esošajām risēm spriežot, nesen kāds te ir bijis un lidis diezgan dziļi iekšā. Mēs tomēr tālāk nelīdām,. Nebija ne ziņu ck tas droši un vai tas nekaitēs.atkapaļceļā uz izeju pie griestiem atkal manām vairākus norasojušus sikspārņus, kādu taurenim līdzīgu sastingušu kukaini, par kuru man nav ne mazākās jausmas. Nobridušies un norāpojušies pamatīgi. Ārā izlienot pamanām to, ko neredzējām pirms tam - uz kraujas mežā, tieši virs alas izveidots koka nožogojums, laikam tamdēļ, lai neviens nelīstu pāri. Taču kā redzams, cilvēki ir atjautīgi un līduši pa irdeno stāvumu lejā, neesmu speciāliste, bet šķiet, ka tas pamatīgi brucina smltis uz leju.
Pēc lielās X alas apskates pāris cilvēki pagājām gar atsegumu uz augšu, tur Mazā X ala, ieeja ļoti zema, no tās iztek diezgan sparīgs avots. Arī te iekšā ievilkts tāds pats striķis, atradu arī plastmasas pudeli. (njā, tūristi...). Iekšā nelīdām.
Vēl pārdesmit uz augšu klintī liela niša, kā iedobe, kā stūris, gar tās sienām izskatās, ka pirms pāris gadiem nobrukušas smiltis, tās visas apaugušas ar mīkstu virzu. No sienas apakšas pa mazām līdz 15-20 cm augstām atverēm iztecēja daži strauti. Ieklausoties likās, ka aiz sienas ir paliels tukšums, kur burbuļo ūdens.
|
|
