 Ieva Bērziņa, 2006-05-01, 14:34:19 |
| Pirmo reizi šajā alā biju apm.1992.gadā,ceļu līdz viņai cīnijām no veco Kubaseles kapu puses caur pāri galvām augošiem kārkliem un nātrēm,bridām pāri upītei,ala likās tik nepieejama un paslēpusies kā templis džungļos,vinjetēs rotāti gadu skaitļi un grezni ģērboņi pie ieejas.Vakar,t.i.30.04.06.aizbraucu uz šo vietu un jutos stipri vīlusies-kur palikusi alas pirmatnība!Krūmi izcirsti,pāri upītei tiltiņš,gar alu labiekārtota tūrisma taka.Ala zaudējusi savu mežonību,tā ir stipri cietusi arī no biežajiem viesiem,tā līdzinas smilškastē pamestai smilšu kūkai.Alas priekšējā siena nobrukusi līdzi paņemot senos grebumus,arī iekšpuse ir stipri brukusi un palikusi zemāka un šaurāka.
Tā es skumji noraudzījos uz šo caurumu kamēr pa taciņu,kā pa parku aizstaigāja vietējās meitenes noīsinot savu ceļu.
Vēl gadus 10 atpakaļ cerēju,ka šo vietu zina tik maz cilvēku!
|
|
