Vidzeme >> >> Salasanču alas Trīs nelielas alas Aizkraukles rajona Seces pagastā Daugavas kreisā krasta dolomīta klintīs iepretim Salasanču mājām, apm. 5 km augšpus Pļaviņu HES. Pieejamas tikai no upes. Alas dabīgi veidojas Daugavas ūdeņu darbības rezultātā. Garākā ala (l = 3 m) ir nišveidīga, augšējā no trim ir šaura plaisa ar paplašinājumu iekšpusē (l = 2,5 m, h = 1,6 m, pl = 1,4 m), bet apakšējā – šaura zema ala (l = 2,9 m). 2006.g. marta mērījumi. Alas foto: I.K. (2006.g.)

Zemgale >> Jēkabpils raj. >> Aknīste ar lauku teritoriju Aknīstes Velnala Saukta arī: Radžupītes ala. Mākslīgi veidota ala nelielās dolomītu klintīs Dienvidsusējas pietekas Radžupes kreisajā krastā apm. 1 km augšpus Aknīstes. Ir norādes, alas apkārtne labiekārtota, l = 6 m, pl = 5 m, h = 1,3 m. Alas ieeja šaurāka – h ~ 1 m un pl ~ 1 m. Alas foto: Romualds Beļavskis (2005.g.) un I.K. (2002.g.) ► 2005.g. vasarā uz alu bija norāde no lauku ceļa.

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Allažu pag. Lorupes ala Gaujas kreisās pietekas Lorupes kreisajā krastā apm. 0,5 km augšpus dzelzceļa tilta, l = 3,5 m, pl = 1 m, h(pie ieejas) = 1,4 m. Alas foto: I.K. (2006.g.)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Amatas novads Bruņa ala Šaura plaisa dolomītu iežos Amatas labā pamatkrasta augšējā šķautnē 200 m augšpus Kārļu aizsprosta. Uzskata, ka Bruņa alai ir tektoniska izcelsme - ledāja darbības vai zemestrīces rezultātā zemes garozas virsējā slānī radusies sprauga. Vienīgā šādas izcelsmes ala Latvijā. Alas l = 21 m, h = 2 m, tās vidusdaļā ir sarežģītas konfigurācijas sašaurinājums (dažviet attālums starp dolomīta bluķiem nepārsniedz 20 cm). Griesti un sienas bagātīgi klāti ar kaļķakmens notecējumiem. Pēc nostāstiem alā pēc 2.pasaules kara slēpies vietējais iedzīvotājs Brunis Vilnītis, no kā arī radies alas nosaukums. Alas foto: Edmunds Cepurītis (2006.g.-E) un I.K. (1995.g.)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Amatas novads Čūsku ieža ala Saukta arī: Bēgļu ala. Amatas labā pamatkrasta nogāzē Čūsku iezī, apm. 0,3 km lejpus Miglas ieža. Mākslīgi veidota vai apdarināta, alai olveida forma ar šauru eju galā, tās l = 4,3 m, h = 1,7 m (pie ieejas), pl = 1,2 m. Alas foto: Edmunds Cepurītis (2006.g.-E) un I.K. (2001.g.)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Amatas novads Dančupītes ala Smilšakmens ala Ieriķu apkārtnē, Kumadas labās pietekas Dančupītes kreisajā krastā, apm. 100 m no ietekas Kumadā, pie Lejassesīļu mājām. Alas l = 5,7 m, h = 1,6 m, pl = 1,6 m (1989.g. mērījumi). Tagad alas ieeja jau daļēji nobrukusi, un alas izmēri samazinājušies. Alas foto: Edmunds Cepurītis (2005.g.-E) un I.K. (1996.g.)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Amatas novads Dzērdupes ala Nišveidīga ala ar avotu Dzērdupes labajā krastā, 100 m pirms ietekas Gaujā, nedaudz lejpus meža ceļa. Alas ieeju aizsedz izgāztas egles sakne, l = 4,1 m, pl = 3,8 m, h = 1,4 m. Alas foto: Edmunds Cepurītis (2006.g.-E) un I.K. (2006.g.)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Amatas novads Dzilnas ala Nesen (2005.g.?) atklāta jauna ala gaišā smilšakmenī Amatas pamatkrasta pakājē augšpus Dzilnas ieža. Alas l = 8 m, h = 1,7 m, tajā no alas iztekošais prāvais avots izveidojis 45 cm augstu ūdenskritumu. Alas ieeja šaura un zema, tā pirmajos metros izveidojusies augsnes virskārtā un mālos. Arī turpmākajos metros smilšakmens spraugās zeme un saknes. Ala nav droša, tajā līst bīstami!! Alas foto: Edmunds Cepurītis (2006.g.-E) un I.K. (2006.g.)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Amatas novads Iļāku alas Sauktas arī: Saltupītes alas. Divas mākslīgi veidotas dolomītu alas ar ļoti šaurām ieejām Amatas labā krasta pietekas Saltupītes (Iļāku strauta) un Amatas krastu sadurē. Alu l ~ 3 m.

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Amatas novads Jaunapsīšu alas Sauktas arī: Inkrustāciju alas. Trīs plaisveidīgas alas Gaujas kreisajā pamatkrastā nedaudz augšpus Briedīšu ieža, mežā. Alas izveidojuši spēcīgi avoti, kas šajā Gaujas krasta nogabalā bagātīgi izplūst no pazemes. Lielā Jaunapsīšu ala ir augšējā no trim. Tās l = 10 m, h = 4,5 m, pl = 1 m pie grīdas, bet uz augšu nedaudz platāka. Alai ir neliels “lodziņš” virs ieejas 4 m augstumā no alas grīdas. Vidējās Jaunapsīšu alas l = 5,5 m. Šajā alā avots tek pa tās “pagrabstāvu”. Malējā Jaunapsīšu ala (apakšējā no trim) ir vēl šaurāka ieslīpa plaisa klintī, kurā iespraukties iespējams tikai rāpus un sāniski. Alas l = 6,2 m. Jaunapsīšu alas ir sauktas arī par Inkrustāciju alām, jo tajās atrastas reti sastopamas ar kaļķi sacementējušās smilšakmens garoziņas – inkrustācijas.

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Amatas novads Kājiņu ala Sarkanīgā smilšakmens ala Amatas labā pamatkrasta augšējā malā iepretim Veclauču tiltam, Kājiņu iezī. Ala ar plašu un skaistu vestibilu un divām šaurām ejām klints dziļumā. Atrakta un tīrīta 1986.gadā. Alas sienā atrastas dažas senas rakstu zīmes. Visu eju l = 28 m, 1989.g.mērījums.

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Amatas novads Leimaņu ala Gaujas kreisajā krastā Leimaņu iezī, nedaudz lejpus Amatas ietekas Gaujā. Ala atrakta un tīrīta 1992.gadā. Pēc tīrīšanas visu eju l = 30 m, taču tagad, nobrūkot kraujas kvartāra iežu segai, alas vairākas sānu ieejas piebērtas ar akmeņiem un granti, ala pienesta ar smiltīm. Alas izlienamais garums nepārsniedz 10 m.

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Amatas novads Līgavas ala Saukta arī: Mīlestības ala, Sarkanā ala. Cēsu apkārtnē, lejpus Cīrulīšu klintīm, kādā Gaujas labā krasta sāngravā. Alas ieejai olveida forma, tās l = 1,9 m, pl = 3,1 m, h = 2,7 m (1996.g. mērījumi). Visticamāk, ka ala mākslīgi cirsta klintī vai vismaz daļēji apdarināta. ♥ Par alu stāsta šādu teiku: Livonijas kara laikos (pēc citām versijām – Ziemeļu kara vai tatāru sirojumu laikos) kāds jauneklis izcirtis šo alu un slēpis tur savu līgavu. Taču iekarotāji tomēr abus šajā alā atraduši un nogalinājuši. Savukārt no nogalināto jauniešu asinīm alas sienas kļuvušas sarkanas. Alas foto: Gita Āboliņa (2007.g.) un I.K. (2006.g.)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Amatas novads Mazā Kājiņu ala Zema pankūkas formas smilšakmens ala ar šauru ieeju Amatas labā krasta otrajā terasē, lejpus Veclauču tilta, starp upi un ceļu uz Kājiņu mājām. Alas ieeja aizaugusi ar krūmiem, tās l = 4,2 m, pl = 4 m, h = 1 m. Alas foto: Romualds Beļavskis (2005.g.) un I.K. (1998.g.)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Amatas novads Mežciemu ala Gaujas kreisās pietekas Dzērdupes (Simtupes) vidustecē, tās labajā krastā starp Mežciemu un Zeltkalnu mājām, savdabīga ala ar sašaurinājumiem un griestu pacēlumiem, l = 21 m, h = 2,6 m, ar avotu.

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Amatas novads Olavu (Ūbeļu) ala Ala starp smilšakmeņiem un dolomītiem Drabešu pagastā pie Līviem, 550 m uz R no Ūbeļu mājām gravas kreisā krasta nogāzē, netālu no gravas sākuma, apm. 300 m no Cēsu - Kārļu ceļa. Ala mākslīgi veidota vai apdarināta, tās l = 5 m, pl = 4,4 m, h = 1,2 m.

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Amatas novads Palu ala Sāniskās erozijas ala Amatas labā krasta klintī apm. 0,5 km augšpus Veclauču tilta (Līgatnes - Kārļu ceļš). Alas l = 5 m. Pie ieejas h = 4 m. Alas foto: Romualds Beļavskis (2005.g.) un I.K. (1998.g.) ► Tiešām, ceļotāji, kas iet no Amatas tilta pa dabas taku Zvārtes ieža virzienā, vienmēr aiziet šai alai pa augšu garām!

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Amatas novads Pērļupītes ala Sarkanīgā smilšakmens ala Amatas un Pērļupītes kreiso pamatkrastu sadurē, pamatkrastu augšējā malā, ar divām šaurām ieejām - gan no Amatas, gan no Pērļupītes puses. Atrakta 1990.gadā. Visu eju l = 33 m, h = 2 m alas lielākajā telpā. Smilšakmens samērā irdens, alu atrokot, sabrucis pīlārs.

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Amatas novads Roču "piramīdas" ala Neliela zema aliņa lodīšu smilšakmens paliksnī kāda kalna virsotnē Roču rezervātā. Pati ala necila, l = 3,3 m, taču interesants lodīšu smilšakmens veidojums, kas beidzamos gados kļuvis ļoti populārs dažādu mistiķu lokā un tiek dēvēts par „senču piramīdu”. Tā kā atrodas dabas rezervāta teritorijā, ala nav pieejama apmeklējumiem, turklāt nezinātājs to arī neatradīs plašajā Roču mežā. Alas foto: I.K. (2007.g.)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Amatas novads Roču ala Gaujas nacionālā parka Roču rezervāta teritorijā, netālu no Rotu mājām, ar spēcīgu avotu. Alā var iespraukties tikai pa avota ūdeni, tai ir trīs telpas ar griestu pacēlumiem, l = 36 m, pl = 3,2 m, h = 5,4 m (1999.g. mērījumi). Alas dziļumā aug sārtās bezlapes. ► Jāatceras! Šī ala atrodas dabas rezervāta teritorijā. Alas foto: Andrejs Curuļs (2006.g.-A), Armands Pundurs (g.-?) un I.K. (1995.g.)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Amatas novads Roču ieža alas Divas garākās sāniskās erozijas alas Latvijā, Amatas kreisajā krastā, Roču iezī, nedaudz augšpus Lustūža. Tās izveidojuši Amatas palu ūdeņi, tāpēc šīs alas atrodas vertikālā klintī apmēram metru virs upes vasaras līmeņa. Bruņuzivju alas l = 8 m, bet P-alas l = 12 m. Pirmā ieguvusi savu nosaukumu, pateicoties šajā alā atrastajām bruņuzivju atliekām, savukārt otrā - pēc alas formas, kas atgādina burtu P. Bruņuzivju alai pirmajos 3 metros smilšakmens griesti ir iebrukuši, un to vietā ir tikai kvartāra iežu sega. Alu foto: Romualds Beļavskis (2005.g.)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Amatas novads Simtēnu ala Saukta arī: Dzirnes ala. Gaujas kreisās pietekas Dzērdupes (Simtupes) kreisā krasta sāngravā, apm. 0,7 km no ietekas Gaujā, iepretī Simtēnu mājām. Alu XX gs. 30.gados atklājis Roberts Dzirne, kurš tolaik dzīvojis Simtēnos. Alas atradējs ne tikai sīki izpētījis alu, uzzīmējis tās precīzu plānu, bet arī veicis tajā un arī alas apkārtnē izrakumus. Alā atrastas kaulu ogles, ugunskura vieta un zīmīgi novietoti laukakmeņi. Pēckara gados, savu pētījumu un atklājumu neatzīts, R.Dzirne alu aizracis. Tā atrakta 1986.gadā, īsi pirms R.Dzirnes nāves. Ala, kurai ir pavisam šaura ieeja, sastāv no trim palielām zālēm. Tās visu eju l ~ 40 m, pl = 7 m, h = 1,9 m. Visas sānejas vēl nav uzmērītas. Alā dzīvo lapsas, tās labajā pusē daudz lapsu eju. 2000.gadā alas ieeja aizbrukusi vai aizbērta. Pēc tam vismaz trīs reizes atrakta; beidzamo reizi atrakta pamatīgāk 2008.g.augustā. Alas foto: Jānis Ķipurs (2004.g.) un I.K. (1997. un 1998.g.)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Amatas novads Sorķu gravas ala Saukta arī: Rāceņu ala. Neliela niša ar šauru alu Dzērdupes (Simtupes) kreisā krasta Sorķu gravas labajā sāngravā starp Sorķu mājām un Rāceņiem. Pašas alas l = 2,8 m, bet kopā ar nišu l ~ 4 m. Stipri pienesta ar dubļiem.

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Amatas novads Stūķu ala Jauna, nesen atklāta ala gaišā irdenā smilšakmenī Stūķu iezī, Amatas labajā krastā. Ala ar avotu, tā strauji veidojas. Tās visu eju l = 43 m, iekšpusē h = 4,5 m (2002.g. mērījumi), bet alas ieeja šaura, zema un mālaina. Iezis alas priekšā vairākkārt nobrucis, 2007.g. – ievērojami (nobrucināts?), izveidojot tagad alu ar divām ieejām, savukārt tās garums samazinājies par 6–7 m. Uz alu tagad ved taka, bet no alas izplūstošais avots iesprostots caurulē. Alas foto: Edmunds Cepurītis (2006.g.-E), Ieva Bērziņa (2006.g.-I) un I.K. (2002.g.) ► G.Eniņš grāmatā „Alas Latvijā” šo alu nosaucis par Nāvinieku alu. Un ne bez pamata – smilšakmens tajā ļoti irdens un nenoturīgs!

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Amatas novads Vāļu alas Divas sarkanā smilšakmens alas Gaujas kreisajā pamatkrastā lejpus Cēsīm, iepretim Vāļu kalnam. Vāļu lielās alas l = 5,3 m, h = 2,3 m, h(pie ieejas) = 1,4 m, pl = 3,6 m, iztek avots. Vāļu mazās alas l ~ 4 m, pl = 1,2 m, bet h ~ 0,3-0,5 m, ar spēcīgu avotu.

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Amatas novads Veclauču niša - ala un pagrabs Amatas kreisajā krastā, apm. 150 m lejpus Veclauču tilta, nišveidīga, daļēji aizbirusi ala, l = 3,5 m, pl = 3,8 m (pie ieejas). Apm. 10 m tālāk - klintī mākslīgi cirsts pagrabs, l = 1,9 m, h = 2,1 m, netiek izmantots. Alas foto: Edmunds Cepurītis (2006.g.-E) un Romualds Beļavskis (2006.g.-R)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Amatas novads Vecupes ieža niša Gaujas kreisā pamatkrasta Kājiņu kalna Z nogāzes pakājē, Vecupes iezī. Stipri aizbirusi niša, tāpēc drīzāk atgādina alu, l = 5 m.

Vidzeme >> Alūksnes raj. >> Ape ar lauku teritoriju Raganu ala Saukta arī: Apes ala. Smilšakmens ala Apē Vaidavas kreisajā krastā Raganu klintīs (Vecajās Raganu klintīs), pie kapiem, l ~ 5 m. Alas foto: Juris Metums (2005.g.-J) un Romualds Beļavskis (2006.g.-R)

Vidzeme >> Valmieras raj. >> Burtnieku pag. Cāļu ala Uz DA no Burtnieku ezera, Ēķinupes pietekas strauta kreisajā krastā 200 m uz DR no Cāļu mājām. Ala pavisam nelielā smilšakmens atsegumā, zema un dubļaina, tās l = 4 m.

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Cēsis Cīrulīšu bezdibenis Cēsīs, Cīrulīšos, apm. 100m uz R no Cīrulīšu sanatorijas. Savdabīga smilšakmens ala. Var iekļūt tikai caur alas griestiem, nolaižoties akai līdzīgā caurumā. Acīmredzot, tādā veidolā, kā šobrīd, radusies, ieejai aizbrūkot, kā arī iebrūkot alas griestiem. Pašlaik tā ir 6 m dziļa, l ~ 7 m, bet pl ~ 12-15 m. Alas foto: Vilnis Spundiņš (2005.g.-V), Edmunds Cepurītis (2005.g.-E) un I.K. (2006.g.)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Cēsis Svētavota ala Saukta arī: Dzelzs vārti. Gaišā smilšakmens ala Cēsīs, gravā pie Cīrulīšu pansionāta. No tās izplūst avots, kurš jau labi sen tiek uzskatīts par dziedniecisku. Agrāk bijusi arī kulta vieta. Alas l = 13 m, pl = 4 m, tā sākas ar lielu nišu, kuras h = 4,7 m, dziļāk pa labi klintī stiepjas līka plaisa, kuras h = 3 m un pl = 1 m (1972.g. mērījumi). Neliela eja arī nišas kreisajos sānos. Ala pieminēta jau 1772.gadā (J.Broce), bet visai bieži - XIX gs. rakstos. Šobrīd ir atjaunotas zemes īpašuma tiesības, un zemes īpašnieks alu aizbūvējis (2000.g.), avota ūdens tiek pārdots, toties grava ir labiekārtota. Alas foto: no Viļņa Spundiņa pers. arhīva (1920.g.) un Vilnis Spundiņš (2005.g.)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Cēsis Trijstūra ala Gaujas kreisajā pamatkrastā, Cīrulīšu (Spoguļu) klintīs, iepretim Cīrulīšiem. Ala samērā augstu klintī virs vecupes, tās l = 3,8 m. Alas foto: Romualds Beļavskis (2006.g.) un I.K. (2004.g.)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Cēsis Vinterala (sabrukusi) Cēsīs, Vintergravā. Vinterala aizbrukusi ap 1984.g., taču pēc tam tajā vēl kādu laiku varēja iespraukties pa šauru spraugu. Galīgi sabrukusi ap 1990.g. Pirms aizbrukšanas tās l = 40,5 m. Iespējams, pazemē daļa alas vēl saglabājusies. Sabrukušās alas foto: Maris Eglīte (2006.g.) Alas vēsturiskās fotogrāfijas no Dzintara Āboliņa mājas arhīva: Vinterala 1 un Vinterala 2 - alas galvenā eja; Vinterala 3 - sānu atzars; Vinterala 4 - pie aizbrukušās alas 1984.g. vasarā.

Latgale >> Krāslavas raj. >> Dagdas pag. Dagdas ala Savdabīgas izcelsmes ala pie Dagdas pilsētas robežas Narūtas pietekas Guščicas upītes labajā krastā apm. 250 m augšpus brīvdabas estrādes. Veidojusies dabiski sacementētos grants iežos, l = 5 m, pl = 4,5 m, h = 1,2 m. Alas foto: 1999.g. ► Ar šo alu arī saistās nostāsti gan par apslēptu mantu, gan par slepenu eju līdz pat Dagdas baznīcai.

Kurzeme >> Talsu raj. >> Dundagas pag. Liepniekvalka alas Sauktas arī: Peldangas labirints. Alas Dundagas pagastā, Liepniekvalka labajā krastā 0,5 km augšpus ceļa tilta pie Liepnieku mājām. Apm. 9 km no Dundagas un 4 km no Ģibzdes. No lielceļa līdz labirintam - nepilns puskilometrs. Alas izveidojušās pelēkajā smilšakmenī un ir garākā dabisko alu sistēma Kurzemē, ar 5 ieejām, l = 70 m (1988.g. mērījums). Alas atraktas un tīrītas 1988.gadā. Alu foto: Māris Zeltiņš (2003.g.), Romualds Beļavskis (2006.g.-R) un I.K. (2001.g.) ► Ceļvežos un literatūrā parasti neaizmirst piebilst, ka šajās alās uzņemtas filmas „Maija un Paija” pazemes epizodes

Kurzeme >> Talsu raj. >> Dundagas pag. Svētmeitu kambari Sarkanā smilšakmens alu labirints Dundagas pagastā, Slīteres Zilokalnu D galā pie Kaļķiem, apm. 0,5 km uz Z no "Dižantēm". 1993.g. alas atraktas un tīrītas, pēc atrakšanas visu eju l = 48,5 m, pl = 2 m, h = 3,5 m, trīs lielākas zāles, kā arī labirintam trīs ieejas. 1995.g. daļa eju jau aizbrukušas. 2000.g. izlienamo eju kopgarums nepārsniedz 20 m, alā var iekļūt pa 2 ieejām un 2 zālēs. Pie alas ieejas liels akmens. Alas foto: Romualds Beļavskis (2006.g.-R) un I.K. (2000.g.)

Vidzeme >> Alūksnes raj. >> Gaujienas pag. Markūzu ala Alūksnes rajona Gaujienas pagastā, Igaunijas pierobežā, apmēram 4,5 km uz ZA no Gaujienas, Markūzu gravas labajā nogāzē, 100 m lejpus bij. Markūzu mājām. Dolomīta ala. Alai divas ieejas, tās l = 15,9 m, h = 1,9 m, pl = 6,3 m (1994.g. mērījumi). Acīmredzot, cilvēku veidota, laužot dolomītus. Alas foto: Romualds Beļavskis (2006.g.-R), Uldis Barbans (2006.g.-U) un I.K. (1996.g. un 2006.g.)

Kurzeme >> Talsu raj. >> Ģibuļu pag. Laupītāju ala Abavas labā pamatkrasta nogāzes vidū, apm. 250 m uz A no Māras kambariem, gaišā smilšakmenī. Alas l = 11,5 m. Līdz 5 m dziļumam tās pl = 2,5 m un h = 2,2 m (1986.g. mērījumi), bet dziļāk alā ved šaurs tunelis. Iztek avots. Pēc nostāstiem alā savu laupījumu slēpuši laupītāji, kas uzbrukuši tirgotāju laivām Abavā. Alas foto: Māris Zeltiņš ► Esiet vērīgi – nereti tiek jaukta ar Māras kambariem, pēdējās ilustrēšanai ievietojot Laupītāju alas bildes ☺

Kurzeme >> Talsu raj. >> Ģibuļu pag. Māras kambari Trīs alas gaišajā smilšakmenī (augšdaļā - lodīšu smilšakmenī) Abavas labā krasta sāngravā, apm. 6 km augšpus Rendas un 400 m uz A no Jaunlanku mājām. Divas alas atrodas vienā gravas nogāzē, bet viena - pretējā. Arheoloģisks piemineklis - sena kulta vieta. Alu l = 4 m, 4,1 m un 6 m. Divu lielāko alu pl = 1,5 m pie ieejas, savukārt garākā no trim ir šaura un plaisveidīga. Alu foto: Māris Zeltiņš (2003.g.), Romualds Beļavskis (2005.g.) un I.K. (1998.g.) ► 2005.g. janvāra vētrā sāngrava stipri aizkritusi ar izgāztiem kokiem.

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Inčukalna pag. Inčukalna Rāmkalnu ala Inčukalna pagastā, Gaujas kreisajā krastā, 100 m augšpus Murjāņu - Valmieras šosejas tilta, zem Rāmkalnu atpūtas kompleksa pacēlāja trases, l = 18,3 m, pl = 3,1 m, h = 1,2 m , ar avotu. ► Dubļaina un nekrāsaina ala. Līdz ar to izraisa diezgan mazu interesi, kaut arī ir tikpat pieejama apmeklētājiem, kā Gūtmaņala.

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Inčukalna pag. Inčukalna Velnala Gaišā smilšakmens ala Gaujas kreisā pamatkrasta klintīs apm. 1 km lejpus Murjāņu tilta, l = 16,2 m, pl = 6,3 m, h = 4,1 m (1994.g. mērījumi). Alā ietek un pēc tam no tās iztek savdabīgs avots, kuram piedēvētas dziednieciskas spējas. Sena kulta vieta, avotā senāk ziedota nauda. Alu jau 1790.gadā rakstos pieminējis un zīmējis J.K.Broce. Alas foto: Gatis Pāvils (2004.g.-G), Romualds Beļavskis (2005.g.-R), Vilnis Spundiņš (2005.g.-V), Juris Metums (2006.g.-J) un I.K. (1994.g.)

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Inčukalna pag. Ņukšu alas Trīs alas ar avotiem Gaujas kreisajā pamatkrastā, apm. 2 km lejpus Inčukalna Velnalas. Pēdējās Gaujas alas lejteces virzienā. Ņukšu Liepas alas ieeju aizsedz virs alas augošās liepas sakņu pinums, l ~ 4 m, h ~ 2,5 m. Ņukšu platās alas l = 2,8 m, pl = 4 m (ieejas pl = 2,4 m), h = 0,9 m (1994.g.mērījumi). Alas izmēri kļuvuši lielāki (2005.g.augustā). Ņukšu šaurā ala ir pati pēdējā upes tecēšanas virzienā. Zema, lienama pa avotu, l = 10,7 m, pl = 1,5 m, h = 1,3 m, 1994.g.mērījumi. Alu foto: Vilnis Spundiņš un I.K.

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Inčukalna pag. Rampu ala Gaišā smilšakmens ala Gaujas kreisajā pamatkrastā pie vecupes, lejpus Egļupes ietekas, apm. 200 m lejpus Rampu mājām. Ala sākas ar nišu (pl = 3,6 m, h = 1,7 m), no kuras aiziet vairākas ejas, kuru l ~ 10 m, bet alas iekšpusē h = 1,3 m. Lejāk vēl viena mazāka ala ar zvēru eju galā. Alas foto: I.K. (2006.g.)

Vidzeme >> Alūksnes raj. >> Jaunalūksnes pag. Jurensku ala Smilšakmens ala ar avotu Alūksnes rajona Jaunalūksnes pagastā, Pededzes kreisajā krastā, apm. 400 m augšpus Jurensku mājām. Alas l ~ 6 m, h = 1 m.

Vidzeme >> Valmieras raj. >> Jeru pag. Jeru ala (aizbrukusi) Iepretī Rūjienai, Rūjas kreisajā krastā Jeru pagasta teritorijā, 50 m lejpus aizsprosta. Jeru ala pēc klinšu nobrukuma (2002.g.?) bija stipri aizbrukusi. Līdz nobrukumam alas l = 14 m, pl = 4,4 m, h = 3,2 m (1994.g.mērījumi). Tagad alas izmēri ievērojami samazinājušies. Pārējās divas alas, kuras Jeru iezī bija līdz 2002.g., gājušas bojā. Deviņdesmito gadu sākumā Jeru ieža augšgalā bijušas vēl divas alas (l = 4 - 6 m), kuras tagad vairs nav pieejamas smilšu nobrukumu dēļ. 2006.g.pavasarī atkal nobrucis Jeru iezis, un tagad ala aizbrukusi pilnīgi. Alas foto: I.K. (1995.g. un 2006.g.)

Kurzeme >> Tukuma raj. >> Kandavas novads Abavas Velnala Saukta arī: Melderu Velnala. Ala gaišajos smilšakmeņos zem dolomītu slāņkopām apm. 7 km lejpus Kandavas, Abavas senlejas kreisā krasta sāngravā, 300 m uz A no Melderu mājām. Sena kulta vieta. Tās l = 6,5 m, pl = 2,4 m un h = 1,7 m (1994.g. mērījumi). Ala ar šauru, zemu un dubļainu ieeju (pl = 0,6 m un h = 0,6 m). Pirmoreiz rakstos pieminēta 1872.g. Alas foto: no Maijas Pētermanes krājumiem (2006.g.-M), Romualds Beļavskis (2005.g.) un I.K. (1998.g.) ► Alas popularitāte nav tieši proporcionāla tam, ko ieraudzīsiet, šo alu apmeklējot. Lielākā daļa apmeklētāju dubļainajā alā pat neielien.

Vidzeme >> Ogres raj. >> Ķeguma novads Kalnrēžu ala Vienīgā zināmā ala Ogres upes krastos, Kalnrēžu dolomītsmilšakmens klintīs Ogres kreisajā krastā lejpus Glāžšķūņa, iepretim Kalnrēžu mājām, apmēram 3 km lejpus Siguldas - Ķeguma šosejas tilta. Savdabīgas izcelsmes ala, vienīgā Latvijā dolomītsmilšakmens klintīs. Ala ir šaura 3,2 m gara plaisveidīga sprauga starp diviem dolomītsmilšakmens bluķiem, h = 1 m. Alas foto: Ivars Valdmanis (2006.g.-I)

Vidzeme >> Ogres raj. >> Ķeguma novads Ķeguma aliņa Šaura, zema aliņa Daugavas krasta dolomīta iežos 400 m lejpus Ķeguma HES, Ķegumā. Alas l = 2,1 m, bet tajā atrasti līdz 5 cm gari stalaktīti. Alas foto: I.K. (2005.g.)

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Krimuldas pag. Adamaiša ala (sabrukusi) Braslas labā krasta Buļu ieža vidusdaļā līdz 2004.gada vasarai bija Adamaiša ala. Diemžēl ieža lielajā nobrukumā 2004.g.jūlijā šī ala sabrukusi. Ala bijusi jau aizbrukusi pirms otrā pasaules kara, taču 1986.gadā entuziastu grupa to atraka. Pēc 1986.gada mērījumiem šīs alas garums bija 18 m. Ala bija ieguvusi savu vārdu, pateicoties laupītāju bandai un tās vadonim Adamaitim, kas pēc nostāstiem 20.gs. sākumā slēpušies šajā alā. Alas foto: I.K. (1997.g.jūlijs)

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Krimuldas pag. Akmeņu gravas alas Divas alas Krimuldas pagastā, Gaujas labā krasta sāngravas Akmeņu gravas (Zāģeru upītes) augšgalā. Augšējā ala ir Akmeņu gravas kreisajā nogāzē, ar avotu, tās l = 3 m, bet otra – Akmeņu gravas kreisās sāngravas augšgalā, sausa, l = 4,1 m.

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Krimuldas pag. Blusu ala Dzeltenbrūnu smilšakmeņu ala Gaujas labajā pamatkrastā 1 km augšpus Turaidas pils, starp Cīruļu un Bēršu mājām, aizaugušas vecupes malā. Atrakta 1991.gadā. Pirms tam nebija pieejama, jo meža dzīvnieki alu bija pienesuši pilnu ar smiltīm un drazām. Ala ar šauriem labirintiem, l = 51 m, h = 4,3 m, pl = 5 m (1991.g. mērījumi). Lielākajā telpā griestu kupols ar nobrukumiem. Alā atrasta jauna pūpēžu klases suga Latvijā, tajā pavisam 14 dažāda resnuma pīlāri. Dziļumā plūst avots, taču ala sausa. Alas foto: Ivars Valdmanis (2006.g.) un I.K. (1995.g. un 1996.g.)

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Krimuldas pag. Buļu garā ala Braslas labajā krastā Buļu iezī, apm. 3 km lejpus Braslas HES aizsprosta. Šī ala tagad ir vidējā no trim Buļu iezī esošajām alām (vēl ir arī Buļu lielā ala un Buļu mazā ala), Buļu garā ala sākas ar plašu vestibilu (pl = 3,5 m un h = 3 m), no kura dziļāk klintī ved trīs ejas, kas tālāk savienojas vienā, kura noslēdzas ar šauru, gandrīz vertikālu eju uz augšu. Alas l = 13 m. Alas foto: Māris Zeltiņš (2003.g.), Ivars Valdmanis (2006.g.-I) un I.K. (2004.g.)

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Krimuldas pag. Buļu lielā ala Saukta arī: Buļu platā ala. Braslas labajā krastā Buļu iezī. Atrodas ieža lejasdaļā virs atvara, lejpus ieža nobrukuma. Tajā var iekļūt tikai no upes, l = 11,3 m, pie ieejas h = 7,8 m. Alas foto: Romualds Beļavskis (2005.g.) un Ivars Valdmanis (2006.g.-I)

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Krimuldas pag. Buļu mazā ala Braslas labajā krastā Buļu ieža augšgalā. Augšējā no trim Buļu iezī esošajām alām. Tā ir šaura plaisa klintī ar mākslīgu paplašinājumu iekšpusē, l = 4,3 m, pl = 2,3 m (ieejas pl = 0,3 m), h = 2,2 m. Alas foto: Māris Zeltiņš (2003.g.) un I.K. (2004.g.)

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Krimuldas pag. Caurā ieža ala Gaujas labā krasta sāngravā, lejpus Inciema, uz Z no Līdumnieku mājām, apm. 1 km no Gaujas. Caurajā iezī līdz pirmajam pasaules karam bijusi iespaidīga ala. Tā sabrukusi, atstājot kriteni un nelielu plaisveidīgu alu, kuras l = 4,7 m, h = 2 m. Alu tās dibenā šķērso avots. Alas ieeja daļēji aizbirusi. Caurā ieža avots lejpus alas vēl tagad darbina trieci. ► Blakus (nedaudz augstāk) esošās kritenes dibenā ir caurums, pa kuru var nolaisties savdabīgā plaisveidīgā apm. 4 m garā alā, ko ūdeņi izskalojuši starp smilšakmens klinti un kritenē sabirušajām smiltīm. Redzēt tur nav ko, toties ir ekstrēms! Alas foto: Vilnis Spundiņš (2006.g.-V) un I.K. (2005.g.)

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Krimuldas pag. Katrīnas dzirnavezera ala Gaujas labā krasta pietekas Lojas kreisajā krastā Katrīnas dzirnavezera augšgalā, apm. 1 km augšpus Rīgas - Valmieras šosejas, dzeltenīgā smilšakmens iezī, ar divām ieejām. Ala kā šaurs un zems tunelis iet cauri Lojas krasta klintij, l = 7,4 m, vid.pl = 0,5 m, vid.h = 1 m. Alas foto: Vilnis Spundiņš un I.K.

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Krimuldas pag. Katrīnas dzirnavu ala Nišveidīga ala Lojas kreisā krasta klintī, dzirnavezera lejasgalā, blakus Katrīnas dzirnavu ēkai. Ala izveidojusies klintī 2 m augstumā, l = 5,4 m, pl (kopā ar nišu) = 6 m, h (nišai) = 4,8 m.

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Krimuldas pag. Katrīnas dzirnavu pagrabs Mākslīgi Lojas kreisā krasta klintī blakus Katrīnas dzirnavu alai 1944.gadā izkalts pagrabs (slēptuve), l = 17,3 m, pl = 2,2 m, h = 2,2 m (2000.g.). Pagrabs ir privātīpašums un ir slēgts. Alas foto: Vilnis Spundiņš

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Krimuldas pag. Krauļukalna ala Plaisveidīga smilšakmens ala ar savdabīgu balkoniņu un lodziņu Braslas labā krasta Krauļukalna iezī apm. 100 m lejpus Braslas HES aizsprosta. Alas l ~ 10 m, bet plaisas h ~ 6 m. Lodziņš atrodas 3,5 m augstu virs zemes.

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Krimuldas pag. Krimuldas Rāmnieku ala Gaujas labā pamatkrasta nogāzes apakšā, apm. 2 km lejpus Velnalas klintīm un 300 m uz ZR no Rāmnieku mājām, l = 4,8 m. No alas izplūst šobrīd caurulē iesprostots avots.

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Krimuldas pag. Krogus kakta ala Gaujas labā krasta sāngravas Zaķu gravas labajā sāngravā Krogus kakta klintīs apm. 400 m uz ZA no Skrāpju mājām. Ala gaišajā smilšakmenī, nišveidīga ar šauru eju galā. Iztek avots. Alas kopā ar nišu l = 6,5 m.

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Krimuldas pag. Kubeseles ala Saukta arī: Runtiņa, Mācītāja ala. Gaujas labās pietekas Runtiņupes labajā krastā iepretī Krimuldas baznīcai un mācītājmājai, apm. 0,5 km lejpus Raganas - Turaidas šosejas tilta. Alas l = 7,2 m, pl = 5,8 m, h = 2,9 m (1999.g. mērījumi), S ~ 30 kv.m. Iespējams, tā kādreiz cirsta klintī vai vismaz mākslīgi apdarināta. Nostāsti vēsta, ka šajā alā kādreiz mitinājies lībiešu virsaitis Runtiņš. Alas foto: Edmunds Cepurītis (2006.g.-E) un I.K. (1998.g.)

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Krimuldas pag. Lielā ieža ala Saukta arī: Līdumnieku ala. Gaujas labā krasta sāngravā apm. 300 m uz D no Līdumnieku mājām, apm. 1 km no Gaujas. No alas izplūst ļoti spēcīgs avots, kas turpina to veidot. Alai ir zema (zemākajā vietā h = 0,6 m) ieeja, bet tālāk izveidojusies paliela telpa, l = 23 m. Lielā ieža avota strauts kādreiz ražojis elektrību Līdumnieku mājām. ► Ala joprojām turpina strauji veidoties. Viena no tām Latvijas alām, kurās notiek ļoti strauji sufozijas procesi. Alas foto: Vilnis Spundiņš (2006.g.-V) un I.K. (1996.g. un 2006.g.)

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Krimuldas pag. Lojas lejteces ala Gaišā smilšakmens ala Lojas kreisā krasta klintī lejpus Lojas plaisas (priekšpēdējā smilšakmens iezī pirms ietekas Gaujā). Šaura ieeja, līdzīgi kā Lojas pilskalna alai, l = 4 m, h = 1,1 m. Alas ieeja atrakta 1991.gadā. Alas foto: Vilnis Spundiņš

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Krimuldas pag. Lojas pilskalna ala Murjāņos, Lojas kreisajā krastā, Lojas (Kaupiņu, Asegāles) pilskalna pakājē. Ala atrakta 1993.gadā, pirms tam gandrīz 15 gadus tās ieeja bija aizbrukusi. Zināms, ka otrā pasaules kara laikā alā slēpušies vietējie iedzīvotāji. Ieeja ļoti šaura, bet pazemes telpas S ~ 18 kv.m, l = 7 m, h = 1,2 m.

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Krimuldas pag. Lojas plaisa Iespaidīgu izmēru plaisveida ala Lojas kreisā krasta klintī pie Murjāņiem, apm. 1 km lejpus Lojas pilskalna, l = 5,7 m, pl(pie ieejas) = 3,2 m, h(pie ieejas) = 8,5 m.

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Krimuldas pag. Lojas spraugala Zema, palos applūstoša, dubļaina ala Lojas kreisā krasta klintī blakus bijušajai kamaniņu trasei, klinšu pakājē, l = 6,2 m, h(pie ieejas) = 1,5 m, dziļāk h = 0,2 - 0,3 m, pl(pie ieejas) = 4 m. Alas foto: Agnese Krauze

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Krimuldas pag. Mazā Mežabrāļu ala Runtiņupes kreisās pietekas gravas labajā nogāzē, apm. 1 km no strauta ietekas Runtiņupē. Mākslīgi smilšakmenī veidota slēpņala, ar ļoti šauru ieeju, l = 7 m. Alas foto: I.K. (2006.g.)

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Krimuldas pag. Melnā ieža gaisa alas Divas alas Braslas labā krasta Melnajā iezī apm. 1,5 km lejpus Braslas HES aizsprosta. Lielās gaisa alas l = 4,5 m, bet Mazās gaisa alas l = 3,5 m. ► Abas alas pieejamas tikai no upes, un arī tad ne katram, jo atrodas diezgan augstu klintī. Alu foto: Vilnis Spundiņš (2005.g.) un I.K. (2006.g.)

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Krimuldas pag. Pāču gravas ala Gaujas labā krasta sāngravā Pāču gravā augšpus Murjāņu tilta, apm. 600 uz DR no Zābaku mājām un 100 m no Gaujas. Neliela ala ar avotu, kuras l = 3 m.

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Krimuldas pag. Runtiņupes ala Saukta arī: Saulstaru, Mežabrāļu ala. Runtiņupes kreisā krasta Saulstaru klintī apm. 0,5 km no Runtiņupes ietekas Gaujā. Izveidojusies irdenā un neviendabīgā smilšakmenī. Atrakta un tīrīta 1990.gadā. Alas l = 25 m, pl = 2,4 m, h = 2,8 m (1990.g. mērījumi). Dziļumā ala sadalās divos šauros zaros, bet tās dibenā ir 4 m augsts vertikāls “skurstenis”. Ar alu saistīti nostāsti par mežabrāļiem, kas te slēpušies pēc otrā pasaules kara. Pēc citām ziņām alā 1944.gadā slēpušies sarkanie partizāni, tāpēc saukt par Mežabrāļu alu nebūtu pareizi. Alas foto: Edmunds Cepurītis (2006.g.-E) un I.K. (1997.g.)

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Krimuldas pag. Trīs māsiņas Sauktas arī: Jāņavārtu alas. Trīs plaisveidīgas alas Braslas labajā krastā Jāņavārtu ieža augšgalā, brikšņainas vecupes krastā, nepilnu kilometru lejpus Braslas HES aizsprosta. Visu trīs alu grīdu pastāvīgi klāj vecupes ūdens. Mazās Līkās māsas l = 6 m, Vidējās māsas l = 9 m un Garās māsas l = 13 m. Abām pēdējām ir ķīļveida forma. Kādreiz līdzās trim māsiņām (vairāk uz ieža augšgalu) bijusi vēl viena ala, saukta par “pameitu” (l = 6 m), taču tagad tā aizbrukusi. Alu foto: Romualds Beļavskis (2005.g.) un I.K. (1997.g.)

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Krimuldas pag. Ūzu ieža slēpņala Mākslīgi veidots slēpnis Krimuldas pagastā, Gaujas sāngravas Ūzu gravas labajā nogāzē Ūzu (Cēsnieku) iezī, apm. 3,5 m augstumā, l = 2,7 m, pl = 1 m, h = 1,7 m, 1992.g. mērījumi. Alas foto: Ivars Valdmanis (2006.g.-I)

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Krimuldas pag. Zāģeru upītes pagrabs Saukta arī: Kalnazāģeru ala. Neliela smilšakmens ala (iespējams, mākslīgi veidota vai apdarināta kā slēpnis vai pagrabs) Gaujas labā krasta pietekas Zāģeru upītes lejtecē, labajā krastā, l = 2,2 m, h = 1,5 m, pl = 1,6 m. Alas ieejas h = 0,8 m un pl = 0,8 m.

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Krimuldas pag. Zaķu gravas ala Saukta arī: Kangarkalna ala. Gaišā smilšakmens ala GNP Inciema dabas rezervāta teritorijā. Gaujas labā krasta sāngravas Zaķu gravas labajā krastā nepilnu km no Gaujas, uz R no Lejasbestēm. Alas l = 4 m, h = 2,4 m, ieejas pl = 1,8 m.

Vidzeme >> Limbažu raj. >> Lēdurgas pag. Avotmuižas Velnala Braslas labajā krastā pie Avotiem, Mazajā Avotmuižas iezī, apm. 2 km lejpus Vējiņu alām. Velnala, kuras garums bijis apm. 20 m, aizbrukusi ap 1970. gadu. Tagad palikusi tikai neliela šaura tuneļveidīga eja, kuras l = 3,2 m, h = 1,9 m un pl = 1,2 m. Virs ieža Braslas stāvajā krastā baroneses Emīlijas Tīzenhauzenas kapavieta. Alas foto: I.K. (2006.g.)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Liepas pag. Ala Raibajās klintīs Niša ar nelielu alu Raunas labajā krastā lejpus Vaives ietekas, Raunas Raibo klinšu lejasgalā. Alas l ~ 3 m (kopā ar nišu l = 4,5 m), pl = 2,3 m, h = 1,1 m.

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Liepas pag. Baižu ala Nišveidīga smilšakmens ala Gaujas kreisajā pamatkrastā lejpus Lodes, Baižu iezī, apm. 1 km lejpus Laņģu klintīm, virs vecupes, l = 3,2 m, pl = 2,4 m, h < 1,3 m. Alas foto: Vilnis Spundiņš (2006.g.)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Liepas pag. Bezdibeņa avota ala Gaujas kreisā pamatkrasta Līču - Laņģu klinšu vidusdaļā (Laņģu klintīs). Augšējā no Laņģu alām. Unikāls dabas veidojums, ko izveidojis no alas izplūstošs avots - ala ir kā kupolveida baseins ar cauru grīdu. Alas iekšienē - aka, kuras dziļums agrāk pārsniedzis 4 m. Tagad, šķiet, tā aizsērējusi. Alas l = 5 m.

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Liepas pag. Krāčavota ala (sabrukusi) Pēdējā no Laņģu alām Gaujas tecēšanas virzienā, Laņģu klinšu lejasgalā. Tagad alas griesti nobrukuši, līdz ar to šis objekts būtu svītrojams no alu saraksta, tomēt tas joprojām ir iespaidīgs dabas objekts. Pirms sabrukšanas alas l = 7,3 m. Iztek spēcīgs avots - Krāčavots. Ala beidzamos gados ļoti strauji veidojās, vēl nesen tai bija divi stāvi un neliels lodziņš apm. 2 m augstumā virs ieejas cauruma, pēc tam smilšakmens veidojumi alas iekšpusē nobruka, tagad nobrukuši arī alas griesti. Alas foto: Ieva Bērziņa un I.K.

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Liepas pag. Līču aizas gaisa ala Gaujas kreisā pamatkrasta Līču - Laņģu klinšu ziemeļu daļā (Līču klintīs) pie Lodes. Ala ar 3 ieejām (logiem) Līču klinšu aizas sānos vertikālajā sienā. Šī veidojuma l ~ 6 m. Alas foto: Juris Zalāns

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Liepas pag. Līču aizas niša - ala Līču klinšu augšgalā avots kādreiz izveidojis lielu alu, kuras priekšdaļa pēc griestu nobrukšanas pārvērtusies aizā ar 8 m augstām sienām. Aizas galā saglabājusies šaura ala, kuras l = 9 m kopā ar klints pārkari. Augšā pašā pārkarē arī ir ala ar trīs caurumiem.

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Liepas pag. Līču Apakšala Saukta arī: Līču avotala. Līču klinšu pakājē lejpus aizas. Iztek avots. Ala ļoti zema un šaura, taču tās l = 12 m. Krāsaina ala. Alas foto: I.K. (1996.g.)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Liepas pag. Līču Augšala Līču klintīs lejpus aizas, virs avotalas. Šaura, plaisveidīga, sausa ala, kura atrodas samērā augstu klintī un kuras l = 7 m. Alas foto: Vilnis Spundiņš (2006.g.) un I.K. (2004.g.)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Liepas pag. Lielā Ellīte Saukta arī: Liepas Ellīte, Velna ceplis. Cēsu rajona Liepas ciema centrā pie pagasta padomes. Savdabīgas Lielās Ellītes klintis gaišajā smilšakmenī, ar vismaz 3 arkām, kas saglabājušās no kādreiz krietni lielākām alām. Izplūst prāvs avots. Ala arī sena kulta vieta. Lielās Ellītes l = 22,3 m, h = 4 m, pl = 5,5 m. Tiek uzskatīts par vienu no vecākajiem tūrisma objektiem Latvijā. Ala pirmoreiz rakstos minēta 1791.g. ► 20.gs. 20-tajos gados no alas ar vezumiem veduši smiltis saimnieciskajām vajadzībām, iznīcinot alas agrāko izskatu. 1864.g. 13.janvāra „Mājas Viesī” savukārt publicētas ziņas, ka alu apmeklējuši cilvēki arī no Igaunijas, un atraduši tajā uzrakstus pat no 1500.gada. Pieminēts, ka ūdens alas dibenā ir ļoti labs (tagad laikam neviens vairs tā neteiks..) ► Ļaudis senatnē ticējuši avota dziedinošajam spēkam. Par Liepas Lielo Ellīti saglabājušās arī daudzas teikas un nostāsti. Viens stāsts ir par velnu, kas bija ieslēpies Lielajā Ellītē, un nekādas mācītāju lūgšanas nav varējušas to izdzīt – viņš biedējis ļaudis un pastrādājis dažādas trakulības. Beidzot atnācis kāds mācītājs, kuram pašam nav bijis neviena grēka – tad gan velns meties bēgt pāri Gaujai uz Sietiņiezi. Gauja aizšķērsojusi velnam ceļu, tādēļ viņš lasījis cepurē akmeņus kā rāceņus un bēris upes dzelmē. Izcēlies bargs negaiss, un Pērkons spēris velnam, kas tomēr „pa Gaujas dibinu aizvilcies uz Sietīnu”. Alas foto: Gatis Pāvils (2002.g.), Ivars Valdmanis (2006.g.-I), Aleksandrs Kapitonovs, no www.travelzone.lv (2005.g.) un I.K. (1996.g. un 1998.g.) Alas zīmējums: Monta Zvaigzne, Siguldas Mākslas skolas sagatavošanas klase, „Teika par Liepas Ellīti” ► Diemžēl pagastam nepārtraukti jācīnās ar alas un tās apkārtnes piedrazotājiem (manuprāt, vainīgie tomēr nav tūristi).

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Liepas pag. Lielā Laņģu ala Lielākā ala Laņģu klintīs, apm. 50 m lejpus Vidējās Laņģu alas, tajā bija lielākais pazemes ūdenskritums Latvijā (h = 0,5 m), kurš vairs nefunkcionē, jo no alas izplūstošais spēcīgais avots tek pa citu gultni. Visu eju l = 48 m, pl = 6 m, bet h = 1,5 m (1989.g. mērījumi), tagad ala varētu būt lielāka, h = 2 m. ► Noteikti šī ir viena no iespaidīgākajām Latvijas alām. Alas foto: Vilnis Spundiņš (2006.g.-V), Romualds Beļavskis (2006.g.-R), Ivars Valdmanis (2006.g.-I) un I.K. (1998.g.)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Liepas pag. Mazā Ellīte Gaišā smilšakmens ala Cēsu rajona Liepas pagastā, 350 m uz A no Liepas kapsētas, gravā netālu no Ellīšu mājām. Izplūst avots. Alas l = 8 m, tās ieeja šaura un zema. Iekšpusē Mazā Ellīte paplašinās, taču h = 1,2 m. Alas foto: Juris Metums (2005.g.) un I.K. (1996.g.)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Liepas pag. Mazā Laņģu ala (aizbrukusi) Tagad pilnībā aizbrukusi ala Līču - Laņģu klinšu dienviddaļā (Laņģu klintīs) lejpus Bezdibeņa avota alas un apm. 50 m augšpus Vidējās Laņģu alas. Iztek avots. Pirms aizbrukšanas alas garums bija 4,2 m (fotografēta 1996.g.novembrī).

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Liepas pag. Rūda alas Liepas pagastā, Gaujas kreisās pietekas Grīviņupītes pietekas Lizītes kreisajā krastā pirms tās ietekas Grīviņupītē, nepilnu kilometru augšpus dzelzceļa. Lielās Rūda alas l = 6,5 m, pl = 4,7 m, h = 1,9 m (1994.g. mērījumi). No alas izplūst vairāki avoti. Mazā Rūda ala šajā pašā iezī ir bez avota, tās l = 4,5 m, h = 1,9 m (pie ieejas), dziļāk ala šaura. Alu foto: Romualds Beļavskis (2006.g.) un I.K. (1998.g.)

Vidzeme >> Limbažu raj. >> Liepupes pag. Tūjas alas Vidzemes jūrmalā vairākās vietās jūras krasta smilšakmens iežos izveidojušās t.s. abrāzijas alas. Alu skaits, to veidols un arī izmēri pastāvīgi mainās viļņu iedarbības rezultātā. Lielas izmaiņas smilšakmeņos notikušas arī 2005.gada janvāra lielās vētras laikā, radušās arī daudzas jaunas alas. Piemēram, pēc janvāra vētras A.Opmanis posmā no Tūjas līdz Vitrupei kopā saskaitījis pavisam 38 alas un aliņas, no kurām lielākā daļa jau ir aizbirušas. Uz D no Tūjas smilšakmens klintīs 2005.g. februārī bija 8 – 9 alas ar garumu līdz pat 8 m. Alu foto: Māris Zeltiņš

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Liepas pag. Vidējā Laņģu ala Laņģu klintīs, lejpus Bezdibeņa avota alas. Alas l = 30 m, iztek avots. Ieeja šaura un zema, taču alas iekšpusē h = 2 m, pl = 1,5 m. ► Ne katrs vēlēsies līst šajā alā rāpus pa auksto avotu. Bet ir vērts!

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Līgatnes pag. Biemupītes (Trīs siventiņu) pagrabi Gaujas kreisās pietekas Biemupītes (Lielmežu strauta) augšteces klintīs augšpus Līgatnes dabas takām. Smilšakmens klintī ir 3 mākslīgi izcirsti pagrabi, no kuriem divi ir nodēvēti par Nif-Nifa un Naf-Nafa pagrabiem.

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Līgatnes pag. Dagnes ala Saukta arī: Sūruma, Gančausku ala. Drīzāk niša sarkanīgā smilšakmens iezī Gaujas kreisās pietekas Tildurgas (Liepustrauta) kreisajā krastā, apm. 100 m pirms ietekas Gaujā un 0,5 km lejpus Vildogas ietekas Gaujā. Literatūrā tā pieminēta un kartēs atzīmēta kā ala, l = 8 m. Alas foto: Kristīne Šterna (2004.g.) un I.K. (2006.g.)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Līgatnes pag. Dravantu ala (sabrukusi) Tagad jau sabrukusi ala (acīmredzot, 2005.g.) Gaujas kreisās pietekas Skaļupes kreisajā krastā apmēram vidū starp Dravantu un Zužu zemēm, 650 m uz DA no Dravantiem, lejpus Ķempju - Ieriķu ceļa. Alā notika ļoti strauji sufozijas procesi. Pirms sabrukšanas tās l > 10 m (1995.gadā – tikai 6,8 m), bet h > 4 m, tajā bija divas telpas. Sabrukušās alas foto: Aivars Jakovičs (2006); alas 2004.g. foto: I.K.

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Līgatnes pag. Gančausku pagrabi Divi mākslīgi smilšakmenī cirsti pagrabi Gaujas pamatkrasta nogāzē iepretī Gaunčauskām, apm. 0,5 km lejpus Tildurgas ietekas Gaujā. Lielā pagraba l = 4,2 m, pl = 3 m, h = 2,3 m, mazā pagraba l = 2,5 m, pl = 2,5 m un h = 2 m. Alu foto: Vilnis Spundiņš (2006.g.-V) un I.K. (2006.g.)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Līgatnes pag. Grantskalnu ala Dolomītu ala Līgatnes upes kreisā krasta nogāzē augšpus Ķempju dzirnavām, apm. 200 m uz A no Jaunbērziņu mājām. Uzskata, ka šī ala ir dabīgi veidojusies, jo zem alas izplūst avots. Alas l = 4,3 m, pl = 1,5 m, h = 1 m. Alas foto: Armands Pundurs un I.K.

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Līgatnes pag. Ķauzeru ala Labirintveidīga smilšakmens ala Vildogas labā krasta klintī, nedaudz lejpus Ķauzeru mājām, apm. 1 km augšpus Ratnieku – Vēveru ceļa tilta. Alas l = 22 m, h = 2,5 m, pl < 1,5 m. Alas ieeja šķiet mākslīgi paplašināta. Alas foto: Māris Zeltiņš un I.K.

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Līgatnes pag. Kazu ala Savdabīgas izcelsmes smilšakmens ala ar dolomīta griestiem Līgatnes upes labā krasta sāngravā apm. 1 km augšpus Ķempju dzirnavām. Plaša ala ar smilšu un dolomīta bluķu nobrukumiem un interesantu sāneju, l = 11,5 m, lielās telpas l = 5 m, pl = 4,7 m, h = 4 m.

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Līgatnes pag. Ķilaskalna pagrabs Vildogas kreisajā krastā apm. 200 m lejpus Nurmižu - Lejaslīgatnes ceļa gaišajā smilšakmenī mākslīgi cirsts pagrabs ar divām šaurām ieejām, l = 3,3 m, pl = 3,5 m, h = 2,5 m. Šaura zema eja pagrabu savieno ar vēl vienu cilindrveida telpu 1,5 m diametrā, tās h = 1,9 m.

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Līgatnes pag. Lejasškaparu ala Dolomītu ala Līgatnes upes kreisajā krastā lejpus Lejasškaparu mājām, apm. 0,5 km augšpus Ķempju dzirnavām. Mākslīgi veidota ala, acīmredzot, laužot dolomītus. 2005.gadā alu atklāja un atraka I.Jurģītis. Alas l = 6,8 m, h = 1,6 m, S = 14 kv.m.

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Līgatnes pag. Līgatnes Mežāru ala Apm. 3 m gara smilšakmens ala Gaujas kreisās pietekas Biemupītes (Lielmežu strauta) sāngravā pie Līgatnes pag. Mežārēm. Ala ar avotu.

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Līgatnes pag. Līgatnes Mežāru pagrabs Mākslīgi smilšakmenī cirsts apļveida formas pagrabs (slēptuve) apm. 2,5 m diametrā Gaujas kreisās pietekas Biemupītes (Lielmežu strauta) sāngravā pie Līgatnes pag. Mežārēm. Pagrabā apm. 100 gadu veci iegrebumi.

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Līgatne Līgatnes pagrabi Izkalti smilšakmeņos Līgatnes upes ielejā un Gaujas pamatkrastā Ānfabrikas klintī, Alu iezī (Lustūzī), Rīgas kalna, Remdenkalna un Spriņģu kalna nogāzēs, Līgatnes kreisajā krastā tieši papīrfabrikas teritorijā, lejpus papīrfabrikas abos Līgatnes krastos, tās lejtecē pie ietekas Gaujā, Gaujas pamatkrastā Gaujasmalā un vēl citur. Šīs alām līdzīgās telpas ir piemērotas kartupeļu un dārzeņu uzglabāšanai. Lielākās daļas Līgatnes pagrabu l < 5 m, taču daļa pagrabu atzarojas no garām ejām. Pavisam Līgatnē saskaitīti 150 atsevišķi pagrabi un 13 pagrabu sistēmas ar 170 pagrabiem (A.Opmaņa dati). Rīgas kalna, Lustūža klints, Līgatnes lejteces, Gaujasmalas pagrabi, kā arī pagrabi vēl citās vietās joprojām tiek izmantoti. Šeit atsevišķi ir izdalītas šādas interesantākās Līgatnes pagrabu grupas: pagrabi Ānfabrikas klintī; pagrabi Lustūža klintī; pagrabi Remdenkalnā; pagrabi Līgatnes upes lejtecē; pagrabi Gaujasmalā; pagrabi Rīgas kalnā; papīrfabrikas ejas un pagrabi; papīrfabrikas labā krasta eja; pagrabi un ejas Strauta ielā. Alu foto: I.K. (2006.g.)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Līgatnes pag. Līgoņu ala Saukta arī: Līgotņu ala. Līgatnes pagastā, Gaujas kreisā pamatkrasta Tītmaņu iezī lejpus Tītmaņiem. Sarkanīgā smilšakmens ala atrodas samērā augstu virs vecupes, Tītmaņu ieža vidusdaļā. Tās l = 16,7 m, pl = 3,3 m, h = 2,4 m (1989.g. mērījumi). Ala nosaukumu ieguvusi pēc nostāsta, kas vēsta, ka 1905.gada nemieru laikā tajā slēpušies vairāki vietējie iedzīvotāji, kuri vēlāk alā nākuši svinēt Līgo svētkus. Alas foto: Romualds Beļavskis (2006.g.-R) un I.K. (2001.g.)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Līgatnes pag. Muižnieku pagrabi un kartupeļu bedres Smilšakmenī mākslīgi izcirsti pagrabi un kartupeļu bedres Gaujas un Vildogas pamatkrastu sadurē, pie Muižniekiem. Vairākos pagrabos tikusi atrasta alu spulgsūna. Pieci pagrabi (kartupeļu bedres) atrodas smilšakmens paliksnī ceļa malā no Upesmuižniekiem uz Vecandrijāņiem, viens – pie Vildogas upes, pirmajā terasē. Alu foto: I.K. (2004.g.)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Līgatne Pagrabi Ānfabrikas klintī Līgatnes kreisā krasta Ānfabrikas klintī. Visi apm. 20 pagrabi šeit pamesti un līdz ar to pieejami apmeklētājiem. Daži pagrabi vienīgi grūtāk pieejami savas atrašanās vietas dēļ vai tāpēc, ka aizbrukuši. Alu foto: Juris Metums (2006.g.-J) un I.K. (1998.g. un 2006.g.)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Līgatne Pagrabi Gaujasmalā Gaujas pamatkrastā, lejpus Līgatnes ietekas Gaujā, pie mazdārziņiem. Šeit nedaudz vairāk pamestu pagrabu, taču lielākā daļa tomēr slēgti. A.Opmanis Gaujas pamatkrastā saskaitījis 14 pagrabus. Alu foto: I.K. (2006.g. un 2007.g.)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Līgatne Pagrabi Līgatnes upes lejtecē Līgatnes upes lejteces klintīs. Lielākais pagrabu skaits atrodas Līgatnes kreisajā krastā (kopā 51 pagrabs!), bet 7 pagrabi izkalti arī Līgatnes labā krasta klintī, pirms ietekas Gaujā. Līgatnes lejtecē pagrabi ir slēgti, te 2006.g. nogalē atradu tikai vienu pamestu pagrabu. Alu foto: I.K. (2007.g.)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Līgatne Pagrabi Lustūža klintī Šobrīd noteikti populārākais apskates objekts Līgatnē, pašā centrā. Vienīgā smilšakmens klints un vienīgās alas Latvijā, kuras tumsā tiek izgaismotas ar prožektoriem. Apmēram 30 pagrabi, 5 garāžas un 2 pagrabu ejas izvietotas divos stāvos. Abas ejas pagaidām pieejamas apmeklētājiem. Alu foto: Kristīne Šterna (2004.g.), Juris Metums (2006.g.-J) un I.K. (2003.g.)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Līgatne Pagrabi Remdenkalnā Visgarākās un iespaidīgākās pagrabu sistēmas Līgatnes upes pamatkrasta nogāzē netālu no papīrfabrikas ziemeļu vārtiem. Te ir Remdenkalna Lielā eja (Ūdens pagrabs) - pati garākā Līgatnes pagrabu sistēma, kas ietiecas smilšakmens klintī 59 m dziļumā, bet kopā ar 28 pagrabiem sistēmas l = 187 m. Šis pagrabu komplekss pieplūdis ar ūdeni un pamests. Nedaudz augšpus Ūdens pagraba ir Remdenkalna Mazā eja, l = 55 m. Tā arī pamesta. Alu foto: Edmunds Cepurītis (2005.g.-E)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Līgatne Pagrabi Rīgas kalnā Rīgas kalna Z nogāzē, lejpus Rīgas kalna dabīgās alas. Te trīs pagrabu ejas (garākās ejas l ~ 150 m, otra garākā pagrabu eja Līgatnē!), no kurām divas tagad slēgtas. Toties trešā eja apmeklētājiem apskatāma. Alu foto: I.K. (2007.g.)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Līgatne Pagrabi un ejas Strautu ielā Pašā Līgatnes centrā, līdzās Līgatnes šosejas un Dārza ielas krustojumam, pie Strautu ielas mājām. Šeit pagrabi kalti baltā, irdenā smilšakmenī. Divas ejas pamestas, viena no tām stipri piedrazota. Šajās ejās arī daudz nobrukumu, vienā izveidojušās gotiskas velves. Viens pagrabs (eja?) tuvāk Dārza ielai slēgts un tiek izmantots, savukārt vairāki pagrabi te aizbrukuši vai sabrukuši. Alu foto: I.K. (2007.g.)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Līgatne Papīrfabrikas ejas un pagrabi Līgatnes upes kreisā krasta divās klintīs papīrfabrikas teritorijā. Šeit divas garākas pagrabu ejas (abu eju l ~ 50 m) un vairāki pagrabi, kuri arī netiek izmantoti un pagaidām apmeklētājiem pieejami (kamēr papīrfabrikā valda bardaks). Alu foto: I.K. (1996.g.)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Līgatne Papīrfabrikas labā krasta eja Gandrīz pilnīgi aizbrukusi pagrabu eja Līgatnes labā krasta klintī, upes kanjonveidīgajā posmā, pretim papīrfabrikas pagrabiem. Alas foto:

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Līgatnes pag. Ramas strauta ala Ala gaišā irdenā smilšakmenī ar šauru ieeju uz ZR no Augšlīgatnes, Vildogas labā krasta pietekas Ramas strauta labajā krastā, l ~ 5 m. Alas foto: Aivars Jakovičs (2006.g.) un I.K. (1999.g.)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Līgatnes pag. Ratnieku Krāčupītes ala Vildogas kreisās pietekas Krāčupītes un Vildogas pamatkrasta sadures klintī pie Ratniekiem, Krāčupītes labā krasta augšmalā. Iespējams, kādreiz smilšakmenī mākslīgi izcirsta vai vismaz apdarināta ala, kura šobrīd tikai rāpojama, l ~ 14 m.

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Līgatnes pag. Ratnieku labirints Vairāku nelielu smilšakmens alu labirints ar 6 ieejām Vildogas kreisās sāngravas Ratnieku gravas (lejpus Ratniekiem) vidusdaļā, Ratnieku gravas un tās labās sāngravas sadurē. Lielākās ieejas telpas pl ~ 3 m, no tās tālāk aiziet vairākas ejas, kuru kopējais l > 30 m. Alā aug spulgsūna. Alas foto: Vilnis Spundiņš (2006.g.-V) un I.K. (2006.g.)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Līgatne Rīgas kalna ala Dabīgi izveidojusies ala Līgatnē, Līgatnes upes kreisajā krastā, Rīgas kalna nogāzē, blakus vairākiem mākslīgi smilšakmenī cirstiem pagrabiem. Alas l = 11 m.

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Līgatnes pag. Skaļupes Ellītes ala Saukta arī: Elles vārti. Gaišā smilšakmens ala apm. 1,5 km uz A no Lejaslīgatnes, Skaļupes kreisās sāngravas - Ellītes gravas - labajā nogāzē. No alas izplūst avots, l = 8,5 m. Ala sākas ar skaistu, gotiskās formās izveidojušos portālu, kura pl = 3,5 m, h = 3,6 m. Ellītes gravā vēl ir 3 nelielas (2 - 3 m dziļas) dabīgas alas, kā arī viena mākslīgi veidota smilšakmens ala.

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Līgatne Spriņģu ala Gaujas kreisā krasta Spriņģu iezī augšpus Līgatnes ietekas. Neliela niša ar alu galā, atrodas Spriņģu ieža vidusdaļā, tās l ~ 4 m, no alas izplūst avots. Alas foto: I.K. (2002.g.)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Līgatnes pag. Struņķu ala Ala gaišā irdenā smilšakmenī Vildogas labā krasta kanjonveida sāngravā, uz DR no Struņķiem, augšpus Nurmižu - Lejaslīgatnes ceļa, iepretī bij. Ķilaskrogam. Alas l = 12 m, pl = 2 m, h = 2,3 m (1994.g. mērījumi). Šīs alas vidusdaļā agrāk bijis līdz 30 cm dziļš ezeriņš. Agrāk kanjonveida sāngravas pretējā klintī bija 5,5 m gara ala ar ļoti zemu un šauru ieeju. Tagad tā sabrukusi. Alas foto: Māris Zeltiņš, Aivars Jakovičs un I.K.

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Līgatnes pag. Tildurgas alas Sauktas arī: Liepustrauta alas. Divas nelielas smilšakmens alas Gaujas kreisās pietekas Tildurgas (Liepustrauta) labajā krastā, nedaudz augšpus Dagnes alas. Tildurgas (Liepustrauta) lielākā ala atrodas augstāk pa strautu, kanjona sākumā, l = 3,5 m, h = 1,1 m, pl = 1 m, bet mazākā ala – lejāk kanjonā. Zemās tuneļveidīgās alas l ~ 4 m, bet h = 0,8 m.

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Līgatnes pag. Tītmaņu ala Saukta arī: Tītmaņieža mazā ala. Tītmaņu iezī, nedaudz augšpus Līgoņu alas. Alas l = 4,4 m, ieejas pl = 2 m, ieejas h = 1,4 m. Alas foto: Romualds Beļavskis (2006.g.-R) un I.K. (2004.g.)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Līgatnes pag. Tītmaņu pagrabs Mākslīgi izcirsts smilšakmens pagrabs Gaujas pamatkrasta sāngravā iepretim Tītmaņiem, l = 3,3 m, pl = 1,3 m, h = 1,8 m.

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Līgatnes pag. Vildogas slēpņala Smilšakmens ala ar avotu Vildogas kreisajā krastā, tās augštecē, starp Upmaļiem un gāzes vada trasi, l = 5,6 m, pl = 1,3 m, h = 2,4 m (1993.g. mērījumi). 2001.g. decembrī šādu alu neatradu.

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Līgatnes pag. Visendorfa ala Neliela ala dolomītos (zem dolomīta slāņkopām?) Līgatnes upes kreisajā krastā lejpus dzelzceļa, iepretim Paltmales kapiem, brikšņos (aizaugušā izcirtumā). Ala zema, aizbirusi, l = 3,5 m, pagaidām tajā varējām ielīst līdz 2 m. Netālu vēl vairāki caurumi dolomītos, kuros agrāk it kā varēts ielīst. Alas foto: Vilnis Spundiņš (2007.g.)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Līgatnes pag. Zanderu Baltā ala Līgatnes kreisā krasta sāngravā - Zanderu gravā - uz A no Līgatnes Zanderu kapiem, gravas labajā nogāzē. Tā izveidojusies gaišajā smilšakmenī, l = 15 m, h = 0,6 m. Alas foto: Ieva Bērziņa (2006.g.-I) un I.K. (1998.g.)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Līgatnes pag. Zanderu dolomīta alas Dolomīta alas Līgatnes kreisā krasta kraujas augšējā malā, iepretim Zanderiem. Visticamāk, ka tās ir mākslīgi veidotas. Zanderu lielā dolomīta ala ir pēdējā upes tecēšanas virzienā, tās l = 11,6 m, pl = 9 m, h = 1,7 m. Zanderu vidējā dolomīta ala apm. 100 m augstāk, ar lieliem kvartāra iežu nobrukumiem, l = 10,5 m, h = 2 m. Te arī trīs mazākas dolomīta alas. Viena no tām turpat blakus Zanderu vidējai dolomīta alai, tās l ~ 3 m, h = 1,3 m, h(pie ieejas) = 1,1 m, šīs alas dziļumā dolomīta griesti nobrukuši. Vēl divas nelielas dolomīta alas ~ 200 m augstāk pa upi, izveidotās takas sākumā. Abu alu l ~ 3-4 m, tās arī ar nobrukumiem un savā starpā saistītas ar šauru eju, lielākās alas h = 1,2 m. Alu foto: I.K.

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Līgatnes pag. Zanderu gravas Večiņas ala Zanderu gravas kreisajā nogāzē, nedaudz augšpus Zanderu Baltās alas. Ala ar zemu un šauru ieeju (h = 0,5 m), taču plašu telpu iekšpusē, ar lieliem smilšu nobrukumiem, iekšpusē telpas pl = 7 m, h = 2,2 m (V.Spundiņa 2003.g. mērījumi). Ala veidojas ļoti irdenā gaišajā smilšakmenī. Agrāk alā bijis ūdens, taču tagad tā ir sausa. Alas foto: I.K. (1998.g. un 2006.g.)

Vidzeme >> Valmieras raj. >> Mazsalaca ar lauku teritoriju Lielā Dauģēnu ala Salacas labā krastā Dauģēnu klintīs, lejpus Mazsalacas. Visgarākā dabīgi veidojusies ala Latvijā un visā Baltijā. Viena alas ieeja līdz ar upes vasaras līmeni, otra - nedaudz augstāk klintī. Ala pirmoreiz izpētīta un uzmērīta 1988.gadā. Visu eju l = 346 m. Lielākās grotas (Sikspārņu pils) pl = 7,5 m, bet h = 7 m. Ala ar daudzām grotām un plašu pazemes strautu tīklu, kā arī sarežģītu pazemes eju labirintu. Visnotaļ dubļaina. Dzīvo sikspārņi. Tiesa, agrāk bija krietni lielākā skaitā. ► Saudzēsim šo unikālo dabas objektu! Te nu nav īstā vieta, kur atstāt savu autogrāfu vai plastmasas pudeli! Diemžēl pastāvīgi nākas dzirdēt ziņas, ka arī alas apkārtne un īpaši atpūtas vieta virs klintīm ir piedrazota. Vai situāciju varam labot? Alas foto: Guntis Eniņš (1988.g.), Aleksandra Kapitonova (2006.g.) un I.K. (1997.g. un 2000.g.)

Vidzeme >> Valmieras raj. >> Mazsalaca ar lauku teritoriju Mazā Dauģēnu ala Dauģēnu klintīs apm. 40 m augšpus Lielās Dauģēnu alas. Tikai 12 m plata ieža starpa ar pārāk zemām, daļēji aizbrukušām ejām šķir Lielo no Mazās Dauģēnu alas. Pēc eju kopgaruma (l = 159 m) tā uzskatāma par otro garāko dabīgi veidojušos alu Latvijā. Ieeja pa šauru un zemu (mazākais h = 30 cm) tuneli. Alas ieeja lielāko gada daļu atrodas zem ūdens un pieejama tikai sausā vasaras laikā. Izplūst spēcīgs avots, tāpēc ala dubļaina. Lielākās grotas pl = 6 m, bet h = 2,4 m. ► Šajā alā gan, paldies dievam, lien tikai dullie ☺ Alas foto: Romualds Beļavskis (2006.g.) un I.K. (2000.g.)

Vidzeme >> Valmieras raj. >> Mazsalaca ar lauku teritoriju Mazsalacas Velnala Saukta arī: Velna pagrabs. Salacas labajā krastā Neļķu (Suņu) klintīs, lejpus Mazsalacas. Arheoloģisks piemineklis - sena kulta vieta. Alas ieeja ir kā šaurs tunelis (h = 1,4 m), bet dziļumā plaša telpa, kuras pl = 9,5 m un h = 3,4 m. Kopējais alas l = 16,4 m, bet S = 68 kv.m (1981.g. mērījumi). Pirmos izrakumus 1876.gadā te veicis J.K.G.Zīverss, kurš alas priekšā atrada kultūrslāni ar pelniem, bet 1985.gadā J.Urtāns nesekmīgi mēģināja Velnalas ieejas priekšā aizrakties līdz kultūrslānim. Ala ir unikāls sufozijas veidojums, tās priekšā atrodas milzīga sufozijas piltuve – 25 x 37m. Iespējams, senatnē te atradās milzīgi tukšumi, kas pārsniedza Gūtmaņalas izmērus, un tagadējā Velnala ir tikai neliela kādreizējās alas atlieka. Šī ala literatūrā aprakstīta (J.L.Bergs) jau XVIII gs. Alas foto: Romualds Beļavskis (2006.g.-R), I.K. (2000.g.) un no Dabas retumu krātuves arhīviem (1927.g.)

Vidzeme >> Valmieras raj. >> Mazsalaca ar lauku teritoriju Neļķu klinšu ala Salacas labā krasta Neļķu (Suņu) klintīs, to vidusdaļā, apm. 3 m virs Salacas līmeņa. Stipri aizbirusi, zema, bet sausa ala, l = 6,3 m, h = 0,8 m un pl = 2,2 m. Alas ieejas h ~ 0,5 m un pl = 1 m. Alas foto: I.K. (2007.g.)

Vidzeme >> Valmieras raj. >> Mazsalaca ar lauku teritoriju Silmaču alas Trīs alas ir Silmaču klintīs, Salacas labajā krastā, 1 km lejpus Skaņākalna. Silmaču pirmā Lāču ala ir šaura plaisa smilšakmenī Silmaču klinšu vidusdaļā. Alas l = 11,5 m. Silmaču otrā Lāču ala atrodas ~ 10 m lejpus pirmās, tā izveidojusies nesen. Ala ar samērā plašu priekštelpu ar nobrukumiem un šauru eju galā. Trešā ala (Silmaču Avotu ala) klinšu lejasdaļā ir ar diviem avotiem un diviem atzariem, kuru kopējais l = 6,2 m. Alas foto: Ieva Bērziņa (2005.g.), Romualds Beļavskis (2006.g.-R) un I.K. (1997.g. un 2003.g.)

Vidzeme >> Valmieras raj. >> Mazsalaca ar lauku teritoriju Velna skābuma ķērne Saukta arī: Velna skābumbaļļa. Salacas labajā krastā Neļķu (Suņu) klintīs. No Velna skābuma ķērnes, kura atrodas klints pakājē zem Mazsalacas Velnalas, iztek spēcīgs avots. Alas l = 17,8 m (1992.g. mērījums), taču tā ir šaura un zema, tāpēc pa avota ūdeni alā var ielīst tikai hidrotērpā. Velna skābuma ķērne, tāpat kā Mazsalacas Velnala, saistīta ar vairākām teikām un ticējumiem. Alas foto: no Maijas Pētermanes krājumiem (2006.g.-M) un I.K. (2003.g.)

Vidzeme >> Valmieras raj. >> Naukšēnu pag. Spiģu ala Vienīgā zināmā ala pie Sedas. Sarkanā smilšakmens klintī, Sedas labajā krastā pie kādreizējā Ķemeres - Kārķu ceļa. Tagad tilts pār Sedas upi jau sabrucis. Alas l = 7,8 m, h = 1,5 m. Alas foto: I.K. (1999.g. un 2006.g.)

Latgale >> Rēzeknes raj. >> Nautrēnu pag. Opinku Velnala Rēzeknes rajona Nautrēnu pagastā, apm. 3 km no Rogovkas un 1 km uz DDR no Rasnupļu ciema, iepretī Opinku pilskalnam, Zušupītes (Vīces strauta) labajā krastā. Veidojusies zem dabiski ar avotkaļķiem sacementēta kvartāra grants bluķa, l = 3,5 m, pl = 2,7 m, h = 1 m. Attīrīta 1991.gadā. Ala mitra, pavasarī pat ar ūdeni. Sena kulta vieta. Alu minējis Z.Lancmanis jau 1925.gadā.

Kurzeme >> Kuldīgas raj. >> Padures pag. Māmuļas ala Saukta arī: Māmuļas caurums, Anniņcaurums. Pie Ventas lejpus Kuldīgas, nedaudz vairāk kā 1 km augšpus Padures pilskalna un apm. 0,7 km augšpus Padures upītes ietekas, Ventas kreisā krasta sāngravas kreisajā nogāzē, 50 m no upes. Smilšakmens alas l = 5 m, pl = 1 m, h = 2,4 m, 1992.g. mērījumi.

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Priekuļu pag. Alas Ērgļu klintīs Divas nelielas alas Ērgļu (Ērģeļu) klinšu lejasgalā, pie Gaujas, blakus lielajai Ērgļu nišai. Ērgļu (Ērģeļu) klinšu pirmās alas (augšpus nišas) l = 3,5 m, pl = 0,6 m, h = 1,4 m (1996.g. mērījumi). 2001.g. alas ieeja daļēji aizbirusi (pl < 0,2 m), tajā nevar iekļūt. Ērgļu (Ērģeļu) klinšu otrās alas (5 m lejpus nišas), kura kā desas līkums no ieejas stiepjas 2,5 m uz augšu, l = 4,3 m, pl = 2,2 m, h = 1,1 m, 1996.g. mērījumi. Alu foto: Māris Zeltiņš (2004.g.) un Romualds Beļavskis (2006.g.)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Priekuļu pag. Ceipu bezdibenis Šahtveidīga ala ar vertikālu 5 m dziļu ieejas caurumu Mazceipu māju pagalmā. Izveidojusies, acīmredzot, aizbrūkot ieejai no Kazugravas nogāzes un iebrūkot griestiem. Alas dziļums ~ 7 m. ► Tā kā ala atrodas pie mājām pagalmā, tad tā, acīmredzot, arī ir privātīpašums (?)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Priekuļu pag. Ceipu pirtiņas ala Kādā kritenē Kazugravas kraujas augšējā šķautnē, netālu no Mazceipu māju pirtiņas. Alas l = 6 m.

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Priekuļu pag. Ērgļu klinšu plaisa Plaisveidīga ala Ērgļu (Ērģeļu) klintīs, to lejasgala daļā, kas attālinās no Gaujas, pie vecupes ezeriņa, sausa. Alas l = 9 m. Alas foto: Vilnis Spundiņš (2005.g.) un Romualds Beļavskis (2006.g.)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Priekuļu pag. Jāņamuižas alas Sauktas arī: “Berlīnes” alas. Divas mākslīgi apdarinātas alas Jāņamuižas klintī, kura saukta arī par Jāņamuižas “Berlīni”, pie attīrīšanas stacijas. Lielākās nišveidīgās alas l = 2,9 m. Mazākā no šīm telpām izcirsta vertikālā klints sienā, apmēram 4 m augstumā, tās l = 1,5 m. Alu foto: Vilnis Spundiņš (2006.g.-V) un I.K. (1995.g. un 2004.g.)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Priekuļu pag. Kazugravas kreisā krasta ala Saukta arī: Lībānu dolomīta ala. Kazugravas kreisā krasta nogāzes augšmalā apm. 0,5 km lejpus augstsprieguma līnijas. Dolomīta ala arī mākslīgi veidota, tās l = 4,7 m, pl = 6,5 m, h = 1,7 m. Tagad stipri aizbirusi.

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Priekuļu pag. Ķekaviņas ala (gandrīz sabrukusi) Rauņa kreisajā krastā, nedaudz lejpus Ķekavas dzirnavu drupām, smilšakmens iezī, kura nosaukums ir Sarkanā pakraste. Alas smilšakmens griesti jau nobrukuši un ala pamazām aizbrūk arī ar laukakmeņiem un zemes virskārtu. Par alu faktiski vairs nevar uzskatīt, jo to sedz tikai sakņu pinums. Pirms sabrukšanas alas garums bija 6 m. Vēl nesabrukušās alas foto: I.K. (2002.g.)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Priekuļu pag. Lielā Sikspārņu ala Saukta arī: Zābaku ala. Priekuļu pagastā, Kazugravas labajā kraujā, pie tās augšējās šķautnes, pie augstsprieguma līnijas. Lielā Sikspārņu ala, tāpat arī Vidējā un Mazā Sikspārņu ala ir lielākās dolomītu alas Latvijā. Pavisam Kazugravas labā krasta kraujā ir apzinātas 8 alas, viena - arī Kazugravas kreisā krasta nogāzē. Ir izvirzītas vairākas versijas par šo alu izcelsmi. Visticamāk, ka tās veidojis (vismaz daļēji) cilvēks, laužot dolomītus kaļķu cepļiem vai arī lai izmantotu tās citām vajadzībām. Pirmoreiz šīs alas uzmērītas 1980.gadā. Zooloģisks liegums, jo alās ziemo sikspārņi. Lielā Sikspārņu ala - pati garākā un plašākā ala Kazugravas alu grupā. Visu eju l = 64 m, un tā iesniedzas pazemē 35 m. Alā divas lielas zāles, vestibils un 4 ieejas, S ~ 175 kv.m. ► Šī ala arī ir uzskatāms piemērs, kāpēc cilvēkus nevajadzētu vispār alās laist. Tagad, piemēram, par sikspārņu ziemošanu te, vismaz lielākā vairumā, jārunā pagātnes formā. Neesmu gan pārliecināts, ka galvenie vaininieki ir tūristi... ☻ Alas foto: Aleksejs Kiričenko (2006.g.-A), Edmunds Cepurītis (2006.g.-E) un I.K. (1995.g. un 2004.g.)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Priekuļu pag. Mazā Sikspārņu ala Kazugravas labajā kraujā, blakus Vidējai Sikspārņu alai, zem augstsprieguma līnijas. Alas l = 9 m. Alas foto: Romualds Beļavskis (2006.g.-R) un I.K. (1997.g.)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Priekuļu pag. Paeglīšu gravas ala Gaujas kreisā krasta sāngravā - Paeglīšu gravā, apm. 200 m lejpus Kazu ieža, 10 m no Gaujas pamatkrasta, l = 4,2 m, pl = 1,1 m un h = 2,7 m. Alas foto: Vilnis Spundiņš (2006.g.-V) un I.K. (2006.g.)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Priekuļu pag. Ramātu alas Ramātu klintīs Gaujas vecupes krastos apm. 1 km lejpus Rāmniekiem. Divas nelielas alas (Ramātu pirmā ala un Ramātu otrā ala) atrodas Ramātu klinšu augšgalā, to l = 2,8 m un l = 4,2 m. Pirmā ir zema, daļēji aizbirusi sprauga, otrā – šaura plaisa. Ramātu trešā ala - klinšu vidusdaļā, nišveidīga, ar diviem skursteņiem, l = 3,3 m, pl = 2,3 m, h = 2,4 m (1995.g. mērījumi). Pārējās alas ir Ramātu klinšu lejasgalā. Ramātu ceturtā ala, plaisveidīga, kuras l = 8,5 m, pl = 3,5 m, h = 2,5 m. Ramātu piektā ala (avotala), l = 8,3 m, pl = 3,7 m, h = 2,9 m (1995.g. mērījumi, šie izmēri alas abiem atzariem kopā ar palielo nišu), kā arī Ramātu sestā ala (Ramātu plaisa) ar l = 4 m, pl = 1,7 m, h = 1,8 m. Alu foto: Vilnis Spundiņš un I.K.

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Priekuļu pag. Raunīša Velnala Raunas pietekas Rauņa labajā krastā pamatkrasta (2.terases) klinšu pakājē nepilnu km augšpus Danku mājām un nepilnu km lejpus Cēsu – Bērzkroga ceļa. Attīrīta 1994.gadā. Zema, bet sausa ala, l = 7,1 m, pl = 2,3 m (pie ieejas) un h = 1,1 m (pie ieejas). 2002.gadā bija iespējams ielīst līdz 5,5 m, h(pie ieejas) = 0,8 m. Alas foto: I.K. (2005.g.)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Priekuļu pag. Sikspārņu alas Vairākas mazākas un šaurākas dolomīta alas Kazugravas labā krasta nogāzē netālu no Lielās, Vidējās un Mazās Sikspārņu alas. Lielākās un garākās no tām l = 17,7 m. Alas foto: I.K. (2003.g.)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Priekuļu pag. Spulgsūnas ala Ramātu klinšu lejasgalā, pēdējā no Ramātu alām. Nišveidīga, plaša ala, kuras l = 8,5 m, pl = 4,1 m, h = 4,8 m (pie ieejas). Tajā var iekļūt tikai no vecupes. Alā 1978.gadā konstatēta lielā platībā augam Latvijā reti sastopamā spulgsūna, taču 1995.gadā spulgsūna šajā alā vairs nav atrasta. Alas foto: Vilnis Spundiņš un I.K.

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Priekuļu pag. Vaives Krastmaļu ala Smilšakmens ala Raunas pietekas Vaives kreisā krasta sāngravā (Sietiņu gravā) pie Krastmaļu mājām, apm. 1 km uz DA no Veismaņiem. Paliela niša, kuras pl = 5,8 m, h = 2,8 m un l = 3 m, ar vairākām šaurām ejām galā, no kurām garākās l ~ 5 m.

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Priekuļu pag. Vaives pagrabi Divi smilšakmenī mākslīgi veidoti pagrabi Vaives kreisajā krastā pie Vaives dzirnavām, Cēsu - Raunas ceļa malā, Kalējieža augšgalā. Pagrabu izmēri: l = 3,2 m, pl = 2,6 m, h = 1,7 m un l = 3 m, pl = 1,8 m, h = 1,7 m. Alu foto: Romualds Beļavskis, Agnese Krauze un I.K.

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Priekuļu pag. Vanderu ala Sarkanā smilšakmens ala Raunas kreisajā krastā Vanderu iezī apm. 1 km lejpus Vaives ietekas. Tās l = 10 m. Ala plaisveidīga, pie ieejas h = 1,9 m. Agrāk ieeja bijusi augstāka (h = 2,8 m). Ziemā alas ieeju aizsedz leduskritums.

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Priekuļu pag. Vidējā Sikspārņu ala Kazugravas labajā kraujā, blakus Lielajai Sikspārņu alai. Alas l = 16 m, h = 4 m, bet S ~ 60 kv.m. Galvenā telpa atgādina zāli (pl = 6 m) ar kupolu; telpas vidū liela nobrukumu kaudze. Alas foto: Romualds Beļavskis (2006.g.) un I.K. (2003.g.)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Raiskuma pag. Amerikas avotu ala (daļēji sabrukusi) Raiskuma pagastā, Gaujas labajā krastā apm. 1 km augšpus Raunas ietekas un Kripēniem. Liela niša (pl ~ 8 m), ko turpina veidot vairāki avoti, kuri izplūst dažādās nišas vietās. 2006.gadā šo veidojumu ieskaitīju alu kategorijā, taču 2008.gadā konstatēts, ka alas priekšpuse ar lielu pīlāru sabrukusi, tāpēc no alu saraksta būtu svītrojama. Alas foto: I.K. (2006.g.)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Raiskuma pag. Jaunā Kalējala Blakus Kalēja alai, nedaudz augstāk Kalēja alas klintīs, l = 5,7 m, h = 1,7 m, pl = 2,5 m, ieeja šaurāka. Alas foto: Māris Zeltiņš (2004.g.) un I.K. (2001.g. un 2006.g.)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Raiskuma pag. Kalēja ala Gaiša irdena smilšakmens ala Vaidavas (Strīķupes) labajā krastā Strīķu - Lenču ceļa malā pie lielceļa tilta. Tuneļveidīga ala ar šaurām ejām galā, l = 45 m. Gandrīz visā garumā h = 2 m, vidusdaļā pl = 5,7 m, bet alas S ~ 150 kv.m (1975.g. mērījumi). Gar vienu alas sienu tek avots. Alas ieeja gadu gaitā nedaudz nobrukusi. Alas vidusdaļā interesants pīlārs. Alas foto: Maija Pētermane (2006.g.) un I.K. (1998.g.)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Raiskuma pag. Ķūķu alas Divas alas Gaujas labajā krastā Ķūķu klintīs. Ķūķu lielā ala ir pie paša upes līmeņa un pieejama no upes. Alas l = 22 m. Tai ir plašs vestibils, h = 4,5 m, pl = 5 m (1992.g. mērījumi), kā arī šaurs turpinājums. Vertikālās plaisas platums šaurākajā vietā ir 20 cm, taču tālāk plaisa atkal paplašinās. Ķūķu gaisa ala (Nepieejamā ala) atrodas Ķūķu klintīs apm. 100 m lejpus Ķūķu lielās alas, klints sienā apm. 3,5 - 4 m augstumā. Šīs alas l = 7 m. Alu foto: Romualds Beļavskis (2005. un 2006.g.) un I.K. (1997.g.) ► Ķūķu alas priekšā ziemā veidojas leduskritums.

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Raiskuma pag. Kvēpenes ala Sarkanīgā smilšakmens ala Gaujas labā pamatkrasta piekājē, 6 km lejpus Cēsu tilta, iepretim Kvēpeņu mājām, lejpus Kvēpenes pilskalna. Atrakta un pilnīgi iztīrīta 1990. gadā. Alas visu eju l = 60 m, h = 2 m. Līdzās galvenajai ieejai alā var iekļūt vēl pa diviem caurumiem. Atrastas pārakmeņota koka atliekas. Alas foto: Liene Strauta (2005.g.-L) un I.K. (1998.g. un 2006.g.) ► Te nu jābūt īpaši vērīgiem! Ala atrodas Latvijas „skaistuma centrā”, kur vēl bez alas ir daudz kā īpaša.

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Raiskuma pag. Kvēpenes mazā ala Neliela nišveidīga ala apm. 10 m augšpus Kvēpenes alas. Kopā ar 2 m garo sāneju šīs alas l = 4,5 - 5 m, ieejas pl = 2,5 m, ieejas h = 1,2 m. Alas foto: Vilnis Spundiņš

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Raiskuma pag. Kvēpenes Meža ala Gaujas labajā pamatkrastā, apm. 1 km lejpus Kvēpenes alas, iepretim Gaujas asajam līkumam, l = 4 m, pl(pie ieejas) = 2,4 m, h(pie ieejas) = 1,6 m.

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Raiskuma pag. Nebraukšieža ala Vaidavas (Strīķupes) kreisajā krastā, 2,5 km augšpus Strīķu - Lenču ceļa, Nebraukšiezī. Ala ar pīlāru ir kā nišas turpinājums (1995.g. pīlāra vēl nebija - alai bija tikai viens ieejas caurums). Pie augstāka ūdens līmeņa pieplūst ar upes ūdeni, alas l = 7,6 m, bet kopā ar nišu ~ 12 m. Alas foto: Māris Zeltiņš un I.K.

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Raiskuma pag. Zīļu ala Saukta arī: Lauru līča ala. Gaujas labajā pamatkrastā, pie vecupes, iepretī Zīļu mājām, augšpus Vaidavas ietekas Gaujā. Pēdējos gados pakāpeniski atrakta. Alas šobrīd attīrīto eju l = 36 m , h = 1,5 m, bet pie ieejas h = 1,2 m. Alas foto: Edmunds Cepurītis (2006.g.-E) un I.K. (2000.g.)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Raiskuma pag. Zīļu attekas ala Gaujas labajā pamatkrastā augšpus Vaidavas ietekas, pie Gaujas vecupes. Drīzāk niša, l = 7 m.

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Raiskuma pag. Zīļu avotala Saukta arī: Lauru avotala. Gaujas labajā pamatkrastā, apm. 350 m lejpus Zīļu alas, iztek spēcīgs avots, l ~ 8 m, zema ala. Alas foto: Vilnis Spundiņš (2005.g.)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Raunas pag. Cimziņas ala Mākslīga dolomītu ala Raunas labā krasta pietekas Cimziņas labajā krastā pie Ozolkalniem, 650 m lejpus Raunas - Smiltenes ceļa. Alas l = 5,5 m, pl = 4 m, h = 1,7 m, bet pie ieejas h = 0,3 m, 1995.g. mērījumi. Tagad varētu būt nedaudz vairāk aizbirusi. Alas foto: I.K. (2000.g. un 2006.g.)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Raunas pag. Raunas Mālu ala (sabrukusi) Raunas kreisā pamatkrasta un kādas sāngravas sadurē lejpus Raunas ciema bija mākslīgi veidota ala balto smilšu ieguves vietā. Tagad ala sabrukusi pilnīgi. Pārbaudīts 2007.g.februārī, taču arī 2006.g. vasarā šo alu jau neatradu (fotografēta 2002.g.maijā).

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Raunas pag. Raunas Velnala Baltā smilšakmens ala Raunas kreisā pamatkrasta nogāzē iepretī Raunas dzirnavezera sākumam. Velnalas l = 13,6 m, h = 3 m, bet pl = 5,7 m (1974.g. mērījumi). Pazemes telpas S ~ 50 kv.m. Ir viedoklis, ka ala ir mākslīga vai vismaz cilvēku paplašināta. Alas ieeja 2004.gadā pilnībā atrakta. ► Ziemā alas priekšā veidojas skaisti leduskritumi. Alas foto: Vilnis Spundiņš (2005.g.-V), Romualds Beļavskis (2005.g.-R), Agnese Krauze (2006.g.-A), Ivars Valdmanis (2006.g.-I) un I.K. (2004. un 2005.g.)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Raunas pag. Tanīsa pilskalna ala Saukta arī: Raunas pilskalna ala. Neliela sausa ala Raunā, Tanīsa pilskalna stāvajā nogāzē pret Raunas dzirnavezeru. Izveidojusies irdenā baltā smilšakmenī, tās l = 4,5 m. Alas foto: Romualds Beļavskis (2006.g.-R) un I.K. (2004.g.)

Kurzeme >> Talsu raj. >> Rojas pag. Mazupītes ala Rojā, Mazupītes labajā krastā, pie kapiem. Smilšakmens ala mākslīgi izveidota ap 1944.g. kā slēptuve no uzlidojumiem. Tās l = 2,9 m, pl = 3 m, h = 1,6 m, bet ieejas h = 0,7 m un pl = 0,8 m.

Kurzeme >> Kuldīgas raj. >> Rumbas pag. Riežupes smilšalas Mākslīgu alu labirints uz Z no Kuldīgas, Rumbas pagastā, Riežupes kreisā krasta kraujā, 600 m no Riežupes ietekas Ventā. Riežupes dabas parka teritorijā. Literatūrā un informācijas materiālos tiek minēts labirinta visu eju l = 460 m, taču pēc 1999.g. mērījuma l = 351 m. Šobrīd tā ir garākā alu sistēma Latvijā. Riežupes smilšalas izcirstas baltajā smilšakmenī vairāku gadsimtu garumā, ņemot smiltis trauku beršanai un istabu izkaisīšanai, vēlāk - stikla rūpniecībai. Liela daļa no kādreizējām ejām aizbrukušas, jo laika gaitā pazemē notikuši nobrukumi. Vairākkārt aizbrukusi arī ieeja alās. Apmēram 30 gadus nebija pieejama labirinta kreisā daļa, taču 1991.gadā uz to izcirsta jauna savienotājeja. Šajā labirinta daļā ejas ir plašākas un augstākas. Riežupes smilšalas ir Štofrēgenu dzimtas privātīpašums, un ieeja tajās ir par maksu gida pavadībā. Šobrīd (kopš 1999.g.) apmeklētājiem nav pieejama labirinta labās puses (vecākā) daļa ar zemajām ejām, jo šajā smilšalu daļā iespējami nobrukumi. Sīkāku informāciju par Riežupes alām un to apmeklēšanas laikiem var saņemt pa tālr. 33-24604, 33-26236, kā arī 29243311, 29267308 un 29555042. Alas foto: Ziemupes fotogrāfs Andrejs Zēbergs (1929.g., Ziemupes izglītības biedrība "Centība"), Guntis Eniņš (1990.g., smilšalu vecā, tagad aizbrukusī daļa), Juris Metums (2005.g.), Liene Strautmane (2005.g.-L) un I.K. (1994.g. un 1998.g.) ► No Riežupes smilšalu vēstures: „Lejaszveju” saimnieks Krišs Ķimenis, kura ģimenē bija 12 bērni, 1880.gadā ņēma smiltis 10 m zem zemes no Riežupes krasta. Sākumā par vienu zirga vezumu saņēma vienu pudu miltus, t.i. apmēram 16 kg. Tad muižkungs Reķis no Rendas uzpirka smiltis vietējai stikla izgatavošanai. Vēlāk veda pa Ventu līdz Ventspilij, tad ar vilcienu līdz Rīgai uz Iļģuciemu – stikla ražošanai. Tā izraka 2,5 km garas alas. Pēdējā izstrāde bijusi 1939.gadā. Pirmais šo alu racējs Krišs Ķimenis miris 1932.gadā. ► Jā, tagad ieejas maksa alās jau ir 3 Ls!

Vidzeme >> Limbažu raj. >> Salacgrīva ar lauku teritoriju Ežurgu alas Sauktas arī: Ķurmraga alas. Uz Z no Ķurmraga 2005.gadā bija izveidojušās kādas 10 alas Ežurgu klintīs, turklāt šeit alas izveidojušās gan sarkanajā, gan baltajā smilšakmenī. Tagad sabrukusi Ķurmraga kupolveidīgā ala (Ķurmju ala), kura līdz janvāra vētrai bija iespaidīgākā Vidzemes jūrmalas ala. ►2005.gada janvāra vētra pilnīgi pārmainījusi arī šo klinšu izskatu. Alu foto: Māris Zeltiņš (2005.g.)

Vidzeme >> Limbažu raj. >> Salacgrīva ar lauku teritoriju Kuiķuļu avotala Saukta arī: Kuiķuļu dubļu ala, Ķilzumu ala. Zema smilšakmens ala ar avotu Svētupes kreisajā krastā, nepilnu km lejpus Kuiķuļiem, iepretim Ķilzumu mājām. Ieeja grūti pamanāma, atrodas nedaudz augšpus smilšakmens klintīm. Alas l ~ 7 m, pl ~ 5 m, h = 1,2 m.

Vidzeme >> Limbažu raj. >> Salacgrīva ar lauku teritoriju Lībiešu Upuralas Sauktas arī: Kuiķuļu alas. Arheoloģisks piemineklis - sena lībiešu kulta vieta Limbažu rajonā, Svētupes labajā krastā Kuiķuļu klintīs, nedaudz augšpus ceļa tilta pār Svētupi pie Lielkuiķuļiem. Vēl 19.gs. alai bijusi viena ieeja, taču, tās priekšējās daļas velvei iebrūkot, alas divu atzaru vietā izveidojušās divas alas. Lielās Lībiešu upuralas l = 47 m, pie ieejas pl = 3 m, bet dziļumā - zema un šaura eja. Mazās Lībiešu upuralas l = 18,5 m, h = 2 m, pl = 1,5 m (1971.g. mērījumi). Šīs alas griestos ģeoloģiski veidojumi - tā sauktie “skursteņi”, pat vairāk kā metru gari. Ala pētīta jau kopš 18. gadsimta beigām, bet 1973.gadā arheologa J.Urtāna vadībā te izdarīti pirmie arheoloģiskie izrakumi Latvijas alās, atrastas pāri par 600 ziedotas monētas, kā arī 35 dažādas senlietas. Mazākās Lībiešu upuralas sienā 1972.gadā pirmoreiz Latvijā atrastas smilšakmeņos iegravētas senās rakstu zīmes, bet lielākajā alā konstatēts visvecākais datētais alu iegravējums Latvijā - 1664.g. Ala pieminēta jau 1641.g. baznīcu vizitācijās, bet tās attēls publicēts F.Krūzes 1842.g. (1839.g.?) publikācijā. ► Kā redzams, šajās alās daudz vēsturisku vērtīgu lietu. Tāpēc arī Lībiešu Upuralas prasa, lai pret tām atbilstoši izturētos ar cieņu. Vismaz senči te nāca, kā uz svētvietu. Jā, un vēl – neatbalstīsimies pret koka margu upes malā! Ir bijuši gadījumi...

Vidzeme >> Limbažu raj. >> Salacgrīva ar lauku teritoriju Rostu ala Neliela nišveidīga ala Salacas labā krasta Rostu klintīs, apm. 3,5 km lejpus Sarkanajām klintīm.

Vidzeme >> Limbažu raj. >> Salacgrīva ar lauku teritoriju Veczemju alas Sauktas arī: Mantiņu alas. Vidzemes jūrmalā, 600 m uz D no Veczemju mājām, augšpus Rankuļraga ir vairākas alas un nišas Veczemju klintīs (Mantiņu klintīs), kuru garumi ir no 3 līdz 8 m. Lielākā un iespaidīgākā ala (ar lodziņu) izveidojusies Veczemju klinšu D galā, l = 6,8 m. ►Arī šīs klintis, gluži tāpat kā citas Vidzemes jūrmalas klintis, stipri pārveidojušās 2005.gada janvāra vētras rezultātā. Alu foto: Liene Millere (2006.g.), Vilnis Spundiņš (2005.g.-V), Māris Zeltiņš (2005.g.-M) un I.K. (2005.g.)

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Sigulda Aunapieres ala Krimuldā, Gaujas labā pamatkrasta nogāzē, Piķenes kraujā (Aunapieres klintīs), apm. 2 km lejpus Siguldas tilta, l = 4,8 m, h (pie ieejas) ~ 1,7 m. Alas foto: Romualds Beļavskis (2005.g.) un I.K. (1997.g.)

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Siguldas novads Daudas ala Stipri aizbirusi smilšakmens ala Gaujas kreisā krasta pietekas Daudas kreisā krasta nogāzē augšpus Jodupītes ietekas un lejpus Daudas kanjona, GNP Nurmižu rezervāta teritorijā, l = 6 m. Alas foto: Andris Grīnbergs (2007.g.-A)

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Siguldas novads Daudas Vārnu ala Ala lodīšu smilšakmens iezī Daudas ielejas kreisā krasta nogāzes augšmalā starp Raganu katlu un Gaujas pamatkrastu, GNP Nurmižu rezervāta terotorijā, l ~ 5 m. Alas foto: Agnese Krauze (2007.g.) un I.K. (2007.g.)

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Siguldas novads Daudu aliņa Neliela ala gaišajā smilšakmenī ar lodīšu smilšakmens griestiem Gaujas kreisā krasta pietekas Daudas kreisā krasta nogāzes augšmalā pie Daudu mājām apm. 100 m augšpus Raganu katla, GNP Nurmižu rezervāta teritorijā, l = 3,1 m, h = 1,3 m, pl = 0,8 m. Alas foto: Ivars Valdmanis (2006.g.) un I.K. (2005.g.)

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Sigulda Fosiliju ala Velnalas klinšu lejasdaļā, pie upes. Neliela ķīļveida ala, l = 6,5 m, pl(pie ieejas) = 2,7 m, h(pie ieejas) = 4,7 m. Izplūst avots. Alā atrastas dažādas devona fosilijas, tā mērīta 2003.gadā. Alas foto: Romualds Beļavskis (2005.g.) un I.K. (2006.g.)

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Sigulda Gūtmaņala Siguldā, Gaujas labajā krastā. Izplūst avots, kurš senāk uzskatīts par svētu un dziedniecisku. Ar alu saistīta teika par Turaidas Rozi – Maiju (1620.g.). Arī sena kulta vieta, pat XIX gs. sākumā te vēl slepus ziedoja elku dieviem. Gūtmaņalas l = 18,8 m, pl = 12,5 m, h = 10,7 m, bet S ~ 170 kv.m. Alas platības un tilpuma ziņā - viena no lielākajām alām Latvijā. Ala varēja sākt veidoties pirms 10 000 gadiem, bet pašreizējo izskatu ieguva mūsu ēras sākumā. Vēl ap 1780.gadu Gauja plūdusi pa tagadējo pļavu, pavasara palos alu apskalodama. ► Seni uzraksti uz alas sienām liecina, ka alu apmeklēja jau senatnē. Minēts, ka viens uzraksts kopš 1564.g. saglabājies līdz pat 1812.g., bet savukārt 1912.g. ceļvedī norādīts uz 1521.g. ierakstu. Tiek minēti arī Herdera un Patkula vārdi. Skaidri joprojām redzams uzraksts “Anna Magdalena Von Tiesenhausen anno 1677”. Gadskaitļa pēdējie divi cipari tīšām izbojāti. Vēl arī “Georg Conrad von Ungern – Sternberg anno 1668”. Nākošie uzraksti no 1810.gada. Alas foto: Juris Metums (2006.g.) un I.K. (2004.g.) Alas zīmējumi: G.G.Kīzerickis, 1813.g. un J.K.Broce, 1794.g.

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Siguldas novads Kaktiņu alas Vairākas alas apm. 50 m lejpus Kaktiņu labirinta Kaktiņu gravas kreisajā nogāzē, GNP Nurmižu rezervātā. Kaktiņu lejas alas l = 5,4 m, h = 1,9 m (pie ieejas), pl = 1,5 m (pie ieejas), dziļāk alā pl = 1,3 m. Alas otra ieeja aizbrukusi. Kaktiņu plaisas l = 2,3 m, h = 2,2 m, šaura, tajā var ielīst tikai sāniski. Kaktiņu klintīs ir vēl vairākas nelielas alas. Alas foto: I.K. (2006.g.)

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Siguldas novads Kaktiņu labirints Smilšakmens alu labirints Gaujas kreisā krasta sāngravas Kaktiņu gravas kreisajā nogāzē (starp Nurmižupi un Daudas upi), Kaktiņu klintīs, GNP Nurmižu rezervātā. Labirints atrakts 2004.gadā, tā visu eju l > 40 m. Visas ejas vēl nav attīrītas, līdz ar to labirinta garums varētu būt lielāks. ► Ja citas alas, kuras arī it kā atrodas Nurmižu dabas rezervātā, patiesībā atrodas uz šī rezervāta robežām, tad Kaktiņu gravas alas patiešām atrodas pašā rezervāta sirdī. Līdz ar to jāsaprot, ka šo alu apmeklēšana faktiski ir normatīvos aktos noteiktās kārtības pārkāpums. Alas foto: Vilnis Spundiņš (2006.g.-V), Jūlija Kapitonova (2006.g.-J), Andrejs Curuļs (2006.g.-A) un I.K. (2004.g. un 2006.g.)

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Siguldas novads Kalnaklauku Baltā ala Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē starp Daudas un Vējupītes ielejām, tuvāk Vējupītei, apm. 200 m augšpus Kalnaklauku mājām, GNP Nurmižu rezervāta teritorijā. Samērā veca ala, veidojusies gaišajā smilšakmenī, tās l = 8,3 m, pl = 5,6 m, h = 3,8 m (1994.g. mērījumi). Alas labajos sānos interesanta šķērsplaisa, kura uz augšu paplašinās. Alas foto: Vilnis Spundiņš (2006.g.-V) un I.K. (1998.g.)

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Siguldas novads Kalnaklauku Jaunā ala Saukta arī: Paunaga ala. Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē apm. 400 m augšpus Kalnaklauku mājām un 250 m lejpus Daudas upes, GNP Nurmižu rezervāta teritorijā. Viena no krāsainākajām alām ar lielu avotu, kā arī nelielu ūdenskritumiņu. Alā notiek ļoti ātri sufozijas procesi, un tā strauji veidojas. 1970.gadā šeit bijis tikai liels avots, alas ieeja izveidojusies vēlāk. Alas l = 25,2 m, h = 2,3 m, pl = 4,3 m (1992.g. mērījumi). Ieeja pa 1 m augstu tuneli. Avotam izskalojot smiltis no alas, tās iekštelpas izmēri palielinās. Alas foto: Vilnis Spundiņš (2006.g.-V), Aivars Jakovičs (2006.g.-A) un I.K. (2005.g.)

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Siguldas novads Kautraka gravas Pīlāru ala Baltā smilšakmens ala GNP Nurmižu rezervātā, Svīķupītes kreisā krasta sāngravas - Lielās Kautraka gravas - labajā nogāzē lejpus kanjona. Uzskata, ka ala mākslīgi veidota kā 3 pagrabi vai mantu slēptuves, kas vēlāk savienoti. 1994.gadā ala attīrīta no smiltīm, un tās grīda pazemināta apm. par 1 m. Alas l = 11,5 m, h = 2 m, tā atgādina istabu ar trim logiem. Alas foto: Māris Zeltiņš (2004), Aivars Jakovičs (2006) un I.K. (2006)

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Siguldas novads Kautraka gravas slēpņala Mākslīgi gaišajā smilšakmenī veidota ala GNP Nurmižu rezervāta teritorijā Lielās Kautraka gravas labajā nogāzē lejpus Pīlāru alas, l = 3,7 m, h = 1,8 m, pl = 1,2 m.

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Siguldas novads Kautraka kalna pagrabi Pieci mākslīgi veidoti smilšakmens pagrabi (kartupeļu bedres) Kautraka kalna nogāzē, meža ceļa malā, GNP Nurmižu rezervātā. Pa ceļu augšējais pagrabs ar divām telpām, kuru l (kopējais) = 4 m, iekšējās cilindriskās telpas d = 1,5 m, h = 2,3 m, priekštelpas pl = 1,9 m. Nākamajā pagrabā iespējams iespraukties, bet tas aizbrucis, izmēri pavisam niecīgi. Vidējais pagrabs arī daļēji aizbrucis, l = 1,6 m, h = 1,2 m, pl = 1,3 m. Kautraka kalna kartupeļu bedres h = 1,8 m, tā ir 1,4 m dziļa, cilindriskās telpas d = 1,6 m. Apakšējā pagraba l = 2,5 m, h = 1,4 m, pl = 2,8 m.

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Siguldas novads Kodaļu ala Saukta arī: Dolomīta ala. GNP Nurmižu rezervāta teritorijā, Nurmižupes kreisās pietekas Svīķupītes kreisās nogāzes augšdaļā 400 m uz ZA no Kodaļu mājām. Izveidojusies kā spraugveida plaisa starp dolomītiem un smilšakmeņiem. Alas l = 7,3 m, h(pie ieejas) = 1,3 m, pl(pie ieejas) = 1,4 m.

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Sigulda Kraukļu ala Siguldā, Vējupītes kreisajā sāngravā - Kraukļu gravā. Arī populārs tūrisma objekts. Iespaidīga kopā ar visu Kraukļu aizas kompleksu, pašas alas l = 5,2 m, h = 3,3 m, pl(pie ieejas) = 5,5 m. Alas foto: Aivars Jakovičs (2003.g.) un I.K. (2001.g.)

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Sigulda Krimuldas Velnala Krimuldā, Gaujas labajā krastā Velnalas klintīs, apm. 3 km lejpus Siguldas tilta. Populārs tūrisma objekts, kā arī sena pagāniskā kulta vieta. Izveidojusies dzeltenajos smilšakmeņos Velnalas klinšu vidusdaļā, apm. 8 m virs Gaujas līmeņa. Alas apskatei kopš 1980.g. ierīkots skatu laukums Gaujas pretējā krastā, kā arī izbūvēts gājēju tiltiņš pār Gauju. Līdz 1992.g. alas izmēri bija: l = 11 m, h = 2,5 m. Pēc tam, kad 1992.gada vasarā alu vairākus mēnešus atraka un tīrīja “Baltā brālība”, kas meklēja tur savu aprakto templi, tā kļuvusi daudzkārt lielāka. Tagad l = 35 m, pl = 7 m, h = 4,8 m (A.Opmaņa 1993.g. mērījumi). Alā atklātas arī senas rakstu zīmes. Velnalas griestos seši “skursteņi” (dziļums līdz 2 m, diametrs 10 - 15 cm). Alas foto: Romualds Beļavskis (2005.g.) un I.K. (1994.g. un 2006.g.)

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Sigulda Lakstīgalu ala Smilšakmens ala ar avotu Siguldā, Gaujas kreisā krasta sāngravas - Lakstīgalu gravas - labajā nogāzē, apm. 300 m no gravas augšgala, pie apakšējās takas, l = 3,4 m, pl = 1,2 m (pie ieejas), dziļāk pl = 0,3-0,4 m, h = 1,2 m.

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Siguldas novads Līcīšu ala Saukta arī: Inkrustāciju klinšu ala. GNP Nurmižu rezervāta teritorijā, Gaujas kreisā pamatkrasta sāngravā 200 m lejpus Pūcītes ieža, l = 4,5 m, pl = 2,2 m, h(pie ieejas) = 1,3 m, dziļāk h = 0,6 m. Alas foto: Vilnis Spundiņš (2006.g.-V)

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Sigulda Mazā Velnala Krimuldā, Gaujas labā pamatkrasta nogāzē, Piķenes kraujas apakšā, pārsimt metrus augšpus Velnalas klintīm. Alai divas ieejas, kuras atdala pīlārs, l = 16,5 m, pl = 4 m, h = 2,2 m. Alas foto: I.K. (2003.g. un 2006.g.)

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Siguldas novads Mucenieku ala Neliela nišveidīga ala Gaujas kreisajā pamatkrastā, lejpus Nurmižupes ietekas, apm. 200 m uz D no Mucenieku mājām. Alas l = 3,8 m, pl = 3,6 m (pie ieejas), no tās izplūst avots. Alas foto: Vilnis Spundiņš (2006.g.-V) un I.K. (2006.g.)

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Sigulda Paceplīšu gravas ala Siguldā, Paceplīšu gravas augšgalā labajā nogāzē, starp kamaniņu un bobsleja trasi un Kaķīšiem. Neliela ala ar pīlāru, l = 4,1 m, h = 1,7 m, pl = 0,9 m. Alas foto: Vilnis Spundiņš (2005.g.)

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Sigulda Pēterala Siguldā, Vējupītes gravas kreisajā nogāzē. Populārs tūrisma objekts, var piekļūt pa kāpnītēm. Alas l = 3,6 m, pl = 2,2 m, h = 6,1 m, bet pie iejas tā ir tikai 0,7 m plata. Alas dibenā šķērsplaisa. Savu nosaukumu ieguvusi pēc vēsturiska nostāsta par zemnieku Pēteri, kurš šeit slēpies Ziemeļu kara laikā. Aprakstīta jau 18.gs. literatūrā. Alas foto: Romualds Beļavskis (2005.g.) un I.K. (2001.g. un 2006.g.)

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Siguldas novads Pūcītes ieža alas GNP Nurmižu rezervāta teritorijā, Gaujas kreisā pamatkrasta Pūcītes iezī (Pūces iezī, Lauru klintī), nepilnus 2 km augšpus Nurmižupes ietekas Gaujā. Pūcītes ieža Avotala ir šaura plaisa klintī, l ~ 4 m un h ~ 4 m, bet Pūcītes ieža Pīlāra ala ir sausa, zema, ar divām ieejām, l = 4,4 m, pl = 1,6 m, h = 1 m.

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Siguldas novads Raganu katla ala Gaujas kreisā krasta pietekas Daudas kreisā krasta nogāzes Raganu katlā, nepilnu kilometru no Gaujas pamatkrasta, GNP Nurmižu rezervāta teritorijā. Alu sarkanā mālainā smilšakmenī Raganu katla R puses sānos veido avots. Tās l = 5,4 m, h = 2,3 m (pie ieejas), pl = 1,4 m. Alas foto: Māris Zeltiņš (2004.g.), Romualds Beļavskis (2006.g.-R) un I.K. (1998.g.)

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Siguldas novads Raganu katla sausā ala Smilšakmens ala Daudas kreisā krasta nogāzē apm. 20 m lejpus Raganu katla, GNP Nurmižu rezervāta teritorijā. Varētu būt, ka šo alu agrāk veidojis tas pats avots, kas tagad izplūst Raganu katlā, veidojot Raganu katla alu, l = 6,9 m, pl(pie ieejas) = 4 m, h(pie ieejas) = 2,2 m. 2004.gadā noticis ievērojams smilšakmens ieža nobrukums alas priekšā, tā vēl vairāk aizbirusi. Alas foto: Māris Zeltiņš (2004.g.), Romualds Beļavskis (2006.g.) un I.K. (2005.g.)

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Siguldas novads Rāmnieku strauta ala Nelielu smilšakmens alu labirints ar pīlāriem un arku Gaujas kreisā krasta pietekas Rāmnieku strauta kreisajā nogāzē apm. 1 km no ietekas Gaujā. Divu taisno eju l ~ 5-6 m, bet visa labirinta l ~ 17 m.

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Siguldas novads Sautas kalna alas un nišas Vairākas smilšakmens alas un nišas GNP Nurmižu rezervāta teritorijā, Gaujas kreisajā pamatkrastā apm. 1 km garajā Sautas (Sauces) kalna gravu saposmotajā R nogāzē, uz Z no Nurmižupes ietekas. Sautas kalna Garā ala (l ~ 10 m) atrodas Sautas kalna vidusdaļā nogāzes augšējā terasē. Ala pieplūdusi ar avota ūdeni. Nedaudz lejāk, arī nogāzes augšējā terasē blakus ir divas nelielas sausas alas. Lielākā no tām – niša (h = 1,7 m un pl = 2,2 m) ar šauru alu galā, kopējais l = 3,6 m. Kā alas minētas arī Sautas kalna pašā augšgalā esošā Sautas kalna lielā niša (l = 5,9 m), kā arī Sautas kalna vidusdaļā nogāzes pakājē esošā niša ar avotu, tās l = 5,7 m. Alu foto: Māris Zeltiņš un I.K.

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Sigulda Siguldas Mazā ala Saukta arī: Revolūcijas ala. Gaujas labajā krastā, apm. 100 m lejpus Gūtmaņalas. Agrāk saukta par Revolūcijas alu, jo tajā atrasti XX gs. 30. gados sacerēti revolucionāri uzsaukumi (proklamācijas). Alā izplūst vairāki spēcīgi kāpjošie avoti, no alas iztek avotu strauts. Alas l = 14 m, pl(pie ieejas) = 7,7 m, h(pie ieejas) = 3,6 m, dziļāk alā h = 1 m, 1991.g. mērījumi.

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Sigulda Turaidas ala Saukta arī: Dainu, Slakteru ala. Gaujas labajā pamatkrastā zem Turaidas pils, Turaidas pilskalna nogāzes vidusdaļā. Neliela sausa ala ar zemu ieeju, l = 6,3 m, pl = 4,8 m, h = 1,9 m, 1998.g. mērījumi. Alas foto: Vilnis Spundiņš (2006.g.-V) un I.K. (1996.g.)

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Siguldas novads Vējupītes ala Sarkanā smilšakmens ala Vējupītes labajā krastā apm. 150 m augšpus Pētera alas, ar pīlāru un zvēru ejām, izlienams l ~ 7 m, h = 1,3 m. Alas foto: Romualds Beļavskis (2006.g.). Vējupītes alas klintis: Romualds Beļavskis

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Sigulda Vējupītes Ledus ala Nišveidīga smilšakmens (daļēji – lodīšu smilšakmens) ala Siguldā, Vējupītes kreisā krasta augšējā malā, nedaudz augšpus TV translācijas torņa, l = 3,4 m, pl = 7,8 m, h = 2,1 m (1998.g. mērījumi). Ziemā tās ieeju nosedz leduskritumi, līdz ar to šo nišu var uzskatīt par sezonālu alu. Alas foto: Juris Metums (2006.g.-J), Vilnis Spundiņš (2006.g.-V) un I.K. (2003.g.)

Vidzeme >> Rīgas raj. >> Sigulda Viktora ala Mākslīgi smilšakmens klintī cirsta nišveidīga ala līdzās Gūtmaņalai. Arī ar šo alu saistās teika par Turaidas Rozi un viņas iemīļoto, dārznieku Viktoru. Alas l = 5,9 m.

Vidzeme >> Valmieras raj. >> Skaņkalnes pag. Alas Bezdelīgu klintīs Trīs alas Salacas krastā Bezdelīgu klintīs pie Mazsalacas, lejpus Lībiešu (Skaņkalnes) pilskalna. Lielākā no tām - nišveidīga ar nelielu sāneju, l = 9 m. Mazākā ir šaura, 6 m dziļa plaisa, kopā ar sāneju tās l ~ 10 m. Abas alas pieejamas tikai no upes. Jaunākā no trim alām sarkanajā smilšakmenī atklājusies samērā nesen. Turklāt tā viegli pieejama no krasta. Ala ar šauru ieeju un plašu telpu iekšpusē (S ~ 40 kv.m), l = 12 m, pl = 5,5 m, h (gandrīz visai iekštelpai) = 1,7 m. ► Plaisa ir patiešām interesanta! Vienīgi tā sasniedzama peldus vai no laivas. Toties jaunākā no Bezdelīgu klinšu alām samērā viegli pieejama, tāpēc to apskatīt ir vērts! Alas foto: Vilnis Spundiņš (2006.g.-V), Romualds Beļavskis (2006.g.-R), no Maijas Pētermanes krājumiem (2006.g.-M) un I.K. (1997.g. un 2006.g.)

Vidzeme >> Valmieras raj. >> Skaņkalnes pag. Dambjupītes alas Četras alas Salacas kreisā krasta pietekas Dambjupītes gravā netālu no ietekas Salacā pie Lībiešu (Skaņkalnes) pilskalna. Viena no alām (Dambjupītes “pirtiņa”) ir mākslīgi smilšakmenī izveidota telpa (l = 4,2 m, pl = 3,3 m un h = 2,7 m, 1992.g. mērījumi) gravas labajā krastā, kura agrāk izmantota kā pirts, bet pārējās trīs ir dabīgi veidojušās alas. Dambjupītes Avotala kreisajā krastā ir nišveidīga, l = 5,2 m un no tās izplūst avots. Ala atrodas aiz divām kritušām eglēm, tā ka gandrīz nav pamanāma. Divas Dambjupītes alas (katra savā gravas nogāzē) ir šaurākas un zemākas, toties garākas (labā krasta alas l = 6,5 m, bet kreisā krasta alas l = 8 m). Apmeklējot tās 2006.g.oktobrī, šo abu alu izmēri samazinājušies, jo tās pieskalotas vai pienestas ar smiltīm, labā krasta alas l ~ 3,5 m. Dambjupītes labajā krastā un tās sāngravā ir atrodami arī vairāki kartupeļu pagrabi un bedres. Alu foto: Māris Zeltiņš

Vidzeme >> Valmieras raj. >> Skaņkalnes pag. Dzelveskalna jaunā ala Augšējā no Dzelveskalna alām Salacas kreisajā krastā Dzelveskalna klintīs, apm. 1 km lejpus Bezdelīgu klintīm. Avots, kurš, iespējams, kādreiz veidojis līdzās sabrukušo (20.gs. 70-tajos gados?) Dzelveskalna Upuralu, klinšu plaisā veido jaunu alu, kurai šaura ieeja, bet l = 8,5 m un h = 2 m. Alas pirmie 1,5 – 2 m daļēji zemes virskārtā, tāpēc līšana tajā bīstama! Alas foto: Vilnis Spundiņš (2006.g.-V) un I.K. (2006.g.)

Vidzeme >> Valmieras raj. >> Skaņkalnes pag. Dzelveskalna Līkā ala Saukta arī: Dzelveskalna Lapsu ala. Dzelveskalna klintīs, lejpus Oļu avotiņa alas. Alas l = 16 m. Pie ieejas priekštelpas pl = 3,2 m un h = 3,7 m (1981.g. mērījumi). Tālāk pazemē ved šaura un zema eja ar pagriezieniem, bet pašā alas galā samērā stāvs kāpums uz augšu. Alas foto: I.K. (1997.g. un 2006.g.)

Vidzeme >> Valmieras raj. >> Skaņkalnes pag. Dzelveskalna Taisnā ala Dzelveskalna klintīs, lejpus Dzelveskalna Jaunās alas, l = 10,3 m. Tai plaša priekštelpa, kuras pl = 2,7 m un h = 4,2 m (1981.g. mērījumi). No alas izplūst avots. Alas foto: no Maijas Pētermanes krājumiem (2006.g.-M) un I.K. (2006.g.)

Vidzeme >> Valmieras raj. >> Skaņkalnes pag. Eņģeļu ala Pēdējā no Dzelveskalna alām Salacas tecēšanas virzienā, kā arī populārākā no Dzelveskalna alām, taču patiesībā ir liela gotiskās formās izveidojusies niša, kuras l = 6 m, bet pl = 7,8 m. Kulta ala. Blakus alai interesants smilšakmens stabs. Alas foto: Māris Zeltiņš (2004.g.), Juris Metums (2005.g.), Toms Virsis (2006.g.-T) un Romualds Beļavskis (2006.g.-R)

Vidzeme >> Valmieras raj. >> Skaņkalnes pag. Ģendertu ala Nesen atklāta ala Salacas kreisā krasta upes līkumā pie Ģendertiem, lejpus Skaņākalna un apm. 1 km augšpus Govs alas, 10 m no upes. Labirintveidīga ala ar šauru ieeju un 4 paplašinājumiem pazemē, izplūst prāvs avots, l = 27 m, h = 1,3 m. Lai no priekštelpas tiktu dziļāk alā, pa avotu jālien uz vēdera. Alas foto: Ivars Valdmanis (2007.g.)

Vidzeme >> Valmieras raj. >> Skaņkalnes pag. Govs ala Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisā pamatkrasta kraujā apmēram 2,5 km lejpus Skaņākalna. Šeit vērojama unikāla sufozijas parādība, kuras rezultātā smilšakmenī izveidojusies 14 m augsta klinšu loka nojume. Klints siena ar pārkari. Alas l = 14 m kopā ar nišu. No klints izplūst avots, kurš joprojām turpina drupināt Govs alas klintis. Visas konusveida nišas S ~ 200 kv.m. Beidzamā laikā klints nobrukumu rezultātā avots nosprostojies un alas vietā izveidojis palielu baseinu. Augstāk klints sienā ir Mazā Govs ala, kurā var iespraukties pa ļoti šauru spraugu un kuras l ~ 3 m. Alas foto: Māris Zeltiņš

Vidzeme >> Valmieras raj. >> Skaņkalnes pag. Gudzonu ala Mazsalacas apkārtnē, Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisās pietekas Laņģupītes labajā krastā, 150 m augšpus Mazsalacas - Staiceles ceļa. Sarkanīgā smilšakmens alas l = 27 m, pl = 4,5 m, bet h = 2,6 m (1981.g. mērījumi). Gudzonu alas dziļumā ir ūdens, no tās izplūst avots. Līdzās Gudzonu alai klintī ir niša - t.s. Gudzonu pirtiņa (Laņģupītes pirtiņa), kuras l = 3 m, un kuru senāk vietējie iedzīvotāji izmantojuši kā pirti. Gudzonu pirtiņa ar šauru eju ir savienota ar Gudzonu alu. Alas foto: Romualds Beļavskis (2006.g.-R), Edmunds Cepurītis (2006.g.-E) un I.K. (1994.g. un 2006.g.)

Vidzeme >> Valmieras raj. >> Skaņkalnes pag. Laņģupītes Grūbes ala un pagrabi Salacas kreisās pietekas Laņģupītes labajā krastā iepretī Grūbes dzirnavām. Ala nišveidīga ar nelielu sānu atzaru, tās l = 4,7 m. Laņģupītes labajā krastā nedaudz augšpus Grūbes alas turpat pie dzirnavām ir arī divi smilšakmens klintī mākslīgi veidoti pagrabi, kuri tikuši izmantoti kā vīna pagrabi. Alas foto: I.K. (2006.g.)

Vidzeme >> Valmieras raj. >> Skaņkalnes pag. Laņģupītes Pilskalnu pagrabi Vai arī: Vīkšēnu pagrabi. Divi smilšakmens klintī mākslīgi cirsti pagrabi Laņģupītes kreisajā krastā pie Pilskalnu mājām, pie Laņģupītes uzplūdinājuma. Pagrabi pieplūduši ar ūdeni, tajos var iekļūt tikai no upes uzplūdinājuma dīķa.

Vidzeme >> Valmieras raj. >> Skaņkalnes pag. Mazsalacas Upurala Saukta arī: Līvu Upurala. Salacas kreisajā krastā iepretī Mazsalacai, Lībiešu (Skaņkalnes) pilskalna piekājē. Arheoloģiskais piemineklis. Ieejas pl = 3,2 m, h = 2 m; iekšpusē ala paplašinās, h = 4 m. Kopā ar nepilnu metru plato plaisu sānos sarkanīgā smilšakmens alas l = 8,7 m (1992.g. mērījumi). Upurala ir sena kulta vieta, kur upurējuši Vidzemes līvi. Alā atrastas rotātu trauku lauskas. Jau 1778.gadā šis objekts aprakstīts vācu literatūrā (J.L.Bergs), kā arī publicēts alas zīmējums. Alas foto: Ieva Bērziņa (2005.g.), Romualds Beļavskis (2006.g.-R) un I.K. (2002.g. un 2006.g.)

Vidzeme >> Valmieras raj. >> Skaņkalnes pag. Oļu avotiņa ala Dzelveskalna klintīs, lejpus Taisnās alas. Viena no savdabīgākajām Mazsalacas apkārtnes alām. Interesanta ar to, ka alas grīda, pa kuru no pazemes izplūst prāvs avots, klāta oļiem. Alas l = 4 m, h = 1 m, pl = 1,5 m, 1987.g.mērījumi. Alas foto: no Maijas Pētermanes krājumiem (2006.g.-M) un I.K. (1997.g. un 2006.g.)

Vidzeme >> Valmieras raj. >> Skaņkalnes pag. Skaņākalna avota ala Salacas kreisā krasta Skaņākalna klintīs, to augšgalā. Ala turpina veidoties un kļūst lielāka, tās l = 16-17 m. Ala daļēji aizbirusi, izveidojot divas šauras ieejas (augšējo un apakšējo), tā ir slapja un dubļaina. Šī ala savdabīga ar to, ka tās galā biezā slānī sanesti koku sprunguļi; vienīgais izskaidrojums, ka tos alā sanesuši bebri. Tādā gadījumā šī ir viena no nedaudzām cilvēkiem ielienamām alām Latvijā, kurā ir bijusi bebru māja. Alas foto: I.K. (2006.g.)

Vidzeme >> Valmieras raj. >> Skaņkalnes pag. Skaņākalna sausā ala Salacas kreisajā krastā, Skaņākalna klinšu lejasgalā. Ala ķīļveidīga, dziļumā sašaurinās, tās l = 5 m, h = 2,4 m un pl = 1,5 m. Alas foto: I.K. (2000.g.)

Kurzeme >> Saldus raj. >> Šķēdes pag. Šķēdes ala Gaišā smilšakmens ala ar avotu Saldus raj. Šķēdes pagastā (pie robežas ar Kuldīgas raj. Vārmes pagastu) Šķēdes upes kreisajā krastā 550 m uz ZR no Mālu mājām, l = 4,7 m (kopš 2006.g. vasaras ~ 11 m), pl = 2 m, h = 1 m.

Latgale >> Balvu raj. >> Šķilbēnu pag. Stiglavas ala Balvu rajona Šķilbēnu pagastā, Stiglavas gravā, apmēram 3,5 km uz R no Rekavas. Ala dzeltenīgā irdenā smilšakmenī Stiglavas upītes kreisajā krastā līdzās Pļešovas - Gusakovas ceļa tiltam, l = 4 m, pl = 1,6 m, h = 1,7 m. No alas iztek avots. Alas foto: Romualds Beļavskis (2006.g.-R) un I.K. (2005.g.)

Vidzeme >> Aizkraukles raj. >> Skrīveru pag. Skrīveru dendroloģiskā parka ala Mākslīga no dolomītiem mūrēta ala Daugavas stāvkrasta augšējā malā Skrīveru dendroloģiskajā parkā. Alas l = 10 m, h = 2 m (ieejas h = 1,7 m), pl = 3 m.

Kurzeme >> Kuldīgas raj. >> Skrunda ar lauku teritoriju Gobdziņu ala Skrundas lauku teritorijā, Ventas labajā krastā, Gobdziņu klintīs, 2 km lejpus Šķērveļa ietekas. Veidojusies kā zema, bet paplata sprauga starp dolomītiem un smilšakmeņiem. Alas l = 26 m, pl = 2 m, h = 1,1 m (pie ieejas), bet dziļāk alā h = 0,3 - 0,4 m (1988.g. mērījumi). No alas izplūst prāvs avots.

Kurzeme >> Kuldīgas raj. >> Skrunda ar lauku teritoriju Ketlēru alas Divas alas (pagrabi) baltā irdenā smilšakmenī Skrundas lauku teritorijā, Ventas labajā krastā nedaudz vairāk kā 1 km lejpus Gobdziņu klintīm, pie Ketlēru mājām. Alas vismaz daļēji mākslīgi veidotas un apdarinātas. Lielākās alas ieeja no vienas puses izmūrēta ar ķieģeļiem, tās l = 5,5 m, pl = 5 m un h = 1,4 m. Alu foto: Māris Zeltiņš (2005.g.-M) un I.K. (2006.g.)

Vidzeme >> Limbažu raj. >> Staicele ar lauku teritoriju Graudiņu ala Saukta arī: Īģes ala. Salacas kreisās pietekas Īģes kreisā krasta klintī apm. 1 km lejpus Īģes dzirnavām, l ~ 8 m. Ala stipri aizbirusi. Gar klinti tās iekšpusē lokveidā tek avots - atgādina Govs alu miniatūrā.

Vidzeme >> Limbažu raj. >> Staicele ar lauku teritoriju Karogupītes alas Sauktas arī: Dzelzāmuru upītes alas. Vismaz četras alas Salacas kreisās pietekas Karogupītes (Dzelzāmuru upītes) labajā krastā pie Karogiem, apm. 300 - 400 m lejpus Staiceles - Alojas ceļa: Karogu sausā ala ar nišu ir augšējā no šīm alām ar vairākām šaurām ejām, l > 10 m (ar apendiksu), h = 1,5 m un pl = 2,1 m (pie ieejas). Blakus Karogu sausajai alai pāris metrus lejāk vēl viena šaura ala ar divām ejām, kuru l ~ 8 m. Turpat blakus pa upīti uz leju ir Karogu avota ala, kuras h = 2,5 m, pl = 3 m (pie ieejas), bet l = 4,5 m. Vēl 50 m tālāk pa upīti uz leju ir Karogu labirints ar divām ieejām, kuras novietojas 90 grādu leņķī, un savdabīgu lodziņu. Alu labirintam ir paliela priekštelpa, no kuras dziļāk klintī ved šauras ejas. Labirinta visu eju l > 30 m. Vēl divas nelielas un šauras alas ir arī Karogupītes kreisajā krastā, viena – Karogupītes un Greizās gravas sadurē, otra – nedaudz augšpus Greizās gravas. Abas ir zvēru alas, kuru cilvēkam izlienamais l ~ 3 m un l ~ 5 m. Alu foto: Romualds Beļavskis (2006.g.-R) un I.K. (2000.g. un 2001.g.)

Vidzeme >> Limbažu raj. >> Staicele ar lauku teritoriju Kūliņu ala Dzeltenā smilšakmens ala Salacas kreisajā krastā Kūliņu stāvkrasta nogāzes vidusdaļā 0,7 km augšpus Karogupītes ietekas. Nedaudz aizbirusi, l = 2,8 m, pl = 1,6 m (pie ieejas), dziļāk alā pl = 1,4 m, h < 1 m.

Vidzeme >> Limbažu raj. >> Staicele ar lauku teritoriju Vīkšņu ala Saukta arī: Vīksnu, Zvejnieku ala. Salacas labajā krastā pie upes, apmēram 3 km lejpus Staiceles tilta Vīkšņu (Vīksnu) klintīs, dzeltenīgā smilšakmens iezī. Alai divi atzari. Izplūst avots. Alas l = 36 m, pl = 2 m (1989.g. mērījumi), pie ieejas h = 2,6 m, taču dziļāk alā augstums samazinās. Ala dubļaina, toties krāsaina. Alas foto: Māris Zeltiņš (2004.g.), Romualds Beļavskis (2006.g.-R) un I.K. (1997.g.)

Vidzeme >> Limbažu raj. >> Staicele ar lauku teritoriju Vīkšņu Jaunā ala Saukta arī: Vīkšņu augšējā ala, Lāča ala. Līdzās Vīkšņu alai, apm. 10 m pa upi uz augšu, nedaudz augstāk klintīs. Atrakta 1999.gadā, sausa, labirintveidīga, visu eju l ~ 30 m.

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Stalbes pag. Rozulas ala Saukta arī: Rozbeķu ala. Smilšakmens ala Stalbes pagastā pie Rozulas, Braslas kreisajā krastā nepilnus 100 m augšpus tilta pār Braslu, l = 6 m, pl = 2 m, h = 1,2 m.

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Straupes pag. Braslas Ezerala Saukta arī: Vējiņu Ezerala. Braslas labajā krastā 400 m uz Z no “Vējiņiem” un apm. 4 km lejpus Straupes. Šajā vietā Braslas krastā ir vairākas lielas kritenes smilšakmeņos (Elles bedres). Ala ar lielākajiem pazemes ezeriem Latvijā. Atrakta 1985.gadā. Alas ieeja šaura, no kritenes, bet pazemes telpas ar ezeriem ievērojamas. Ezeralas l = 48 m. Lielākā ezera S ~ 30 kv.m, l = 14 m, telpas griestu augstums virs ezera - 3 m, bet ezera dziļums vienā malā pārsniedz 3 m. Šaura 5 m gara eja savieno šo ezeru ar otru, kura S ~ 15 kv.m. Aiz otrā ezera pazemē sniedzas vēl viena šaura eja. Ūdens līmenis pazemes ezeros novērots visai atšķirīgs - atkarībā no virszemes nokrišņu ieplūšanas alā, kā arī gruntsūdeņu līmeņa. Kopš 2003.g. vasaras ūdens daudzums ezeros stipri samazinājies. Iespējams, patreizējā Ezerala ir tikai daļa no kādreiz eksistējušā krietni lielākā pazemes labirinta. Alā ieeja par maksu. Zemes īpašnieki: Melita un Andis Muižnieki, tel.9354189.

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Straupes pag. Burtaku alas Pareizāk laikam būtu šīs alas saukt par Ievkalnu alām, jo Burtaku iezis atrodas pie Braslas citā vietā. Alas ir Braslas kreisajā krastā, nedaudz lejpus Straupes un Mazstraupes kapiem, krūmos pie vecupes, 150 m uz ZA no Ievkalnu mājām. Burtaku augšējās alas l = 7 m, pl = 1,3 m, h = 1,2 m (1995.g. mērījumi). Augšējā alā, liekas, saimnieko āpsis, tā stipri pienesta ar smiltīm, kā arī tīrīta. Ala ar vairākām šaurām ejām, kuras gan tagad citiem nav pieejamas. Burtaku apakšējās alas l = 3,5 m, pl(pie ieejas) = 2,9 m, h(pie ieejas) = 2,3 m (1995.g. mērījumi). Apakšējā ala nišveida, ar zvēru alu galā, arī nedaudz aizbirusi, tagad ieejas pl = 2,2 m un h = 1,7 m. Alas foto: I.K. (2005.g.)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Straupes pag. Jaunpaslavu pagrabs Agrāk smilšakmenī mākslīgi cirsti pagrabi Gaujas labajā pamatkrastā augšpus Launagieža, iepretim bij. Jaunpaslavām. Līdzās sabrukušam pagrabam te arī viens gandrīz pilnīgi aizbrucis vēl saglabājies. Tagad vairāk atgādina alu, l ~ 4 m.

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Straupes pag. Mazstraupes alas Daļēji aizbiris pagrabs un ala Straupē, Braslas labā krasta sarkanīgā smilšakmens klintī, starp ūdensdzirnavām un veco koka tiltu. Mazstraupes lielās alas (pagraba) l = 5 m, pl = 2,5 m (pie ieejas), h = 1,8 m (1995.g. mērījumi), taču 2001.g. tas daļēji aizbiris, blakus smilšu nobrukums, izmēri samazinājušies: l = 4,5 m, h = 1,5 m, ieejas h = 0,7 m. Blakus ir Mazstraupes mazā ala - zema, pankūkveida, l = 2,8 m, pl = 2,5 m, h = 0,5 m, bet ieejas h = 0,3 m. Alu foto: I.K. (2006.g.)

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Straupes pag. Paslavu pagrabi Trīs smilšakmenī mākslīgi cirsti pagrabi Gaujas labajā pamatkrastā augšpus Launagieža. Lielākais pagrabs atrodas augstāk klintīs, tā l = 5 m, pl = 2,7 m, h = 2,3 m. Divu mazāko pagrabu l = 3,3 m, pl = 2,4 m, h = 2,3 m (šajā pagrabā sānos ir arī kabata 1,2 x 1,0 m) un l = 3,1 m, pl = 2,4 m, h = 2,1 m. Pagrabu sienās interesanti ieraksti, vecākais datēts ar 1879.g. Te fiksēts arī, ka “John Ozolin uz Rihgu aizeet dzihvot no Paslavas 1896.g. 23.Aprili. Ar Deewu”.

Vidzeme >> Cēsu raj. >> Straupes pag. Vējiņu ala Saukta arī: Vējiņu Upes ala, Vējiņu Avotala, Urtānu ala. Tās ieeja tikai pārdesmit metru no ieejas Braslas Ezeralā, Braslas krastā, pie pašas upes, 400 m uz Z no “Vējiņiem”. Pie lielāka upes ūdens līmeņa pieplūst ar ūdeni, bet palos ala pazūd zem ūdens. Izplūst spēcīgs avota strauts. Pirmajos desmit metros alas h = 1-1,3 m, tālāk telpa paplašinās un atgādina platu tuneli, pl = 6,5 m. Alas l = 43,5 m, h = 1,8 m, bet S ~ 160 kv.m (1992.g. mērījumi). Alas galā avotā liels laukakmens. Ala beidzas ar kritenes aizbrukumu, kas nosprosto arī pazemes strautu, kurš augstāk izveidojis Braslas Ezeralu. ► Tā kā Vējiņu alas ir ļoti populāras, apmeklētāju daudz, turklāt pie alas ārpusē saimnieki piedāvā arī gumijas zābakus, šī ala ātri zaudē savu pirmatnējo pievilcību. Atkal tie skrāpētāji!! ☻

Vidzeme >> Valmieras raj. >> Vaidavas pag. Kužu ala Gaišā smilšakmens ala Vaidavas ezera R krasta nogāzē, apm. 250 m uz ZA no Kužu mājām un nepilnus 2 km no Rīgas - Valmieras šosejas. Ala ir šaura, l = 9,5 m. Ap 2002.g. tā aizbrukusi, bet 2006.g.oktobrī atrakta. Alā tagad var ielīst līdz 4 m dziļi, un dziļāk alā ved tikai šaura zvēru eja.

Vidzeme >> Valmieras raj. >> Vaidavas pag. Līgotāju ala Stoķu - Līgotāju klintīs nedaudz augšpus Patkula alas. Alas dziļumā ir ūdens. Ir arī sauss sānu atzars. Līgotāju alas l = 20 m. Alas foto: Dace Krese (2006.g.-D) un Ivars Valdmanis (2006.g.-I)

Vidzeme >> Valmieras raj. >> Vaidavas pag. Patkula ala Vaidavas (Strīķupes) kreisajā krastā Stoķu - Līgotāju klintīs, apm. 1 km lejpus dzirnavu aizsprosta, iepretim Stoķu mājām. Plaša ala ar sarežģītu pazemes eju labirintu. Visu eju l = 80 m. Lielākās zāles pl = 6,8 m, h = 3,5 m (1991.g. mērījumi). Nostāsti vēsta, ka šajā alā vairākus gadus Ziemeļu kara laikā slēpies vācu barons Patkuls. Par šo faktu liecina arī stilizēts Patkulu dzimtas ģerbonis, kas iegrebts alas sienā. ► Manuprāt, trešā garākā no Latvijas dabīgajām alām. Turklāt apmeklētājiem droša un pietiekami atraktīva. Vienīgi atkal tā pati nelaime – daudziem nagi niez atstāt savas pēdas uz alas sienām. Labi, ka Patkula ģerbonis nav vēl galīgi aizskrāpēts... Alas foto: Māris Zeltiņš (2001.g.), Vilnis Spundiņš (2005.g.) un Dace Krese (2006.g.-D)

Vidzeme >> Valmieras raj. >> Vaidavas pag. Sietiņieža Velnala Gaujas labajā krastā, Sietiņieža vidusdaļā. Alas garums 10,2 m, h = 3,7 m (pie ieejas), bet dziļāk h = 1,2 m, pl = 5 m (1995.g. mērījumi). Ala iziet cauri uz lielu sufozijas piltuvi (kriteni), tās galā bijušais šaurais caurums jau aizbiris. Alas foto: Ivars Valdmanis (2006.g.-I)

Vidzeme >> Valmieras raj. >> Vaidavas pag. Stoķu alas Stoķu – Līgotāju klintīs, blakus Patkula alai. Iespējams, ka pēc eju attīrīšanas varētu būt ar to saistītas. Viens atzars ar avotu (l ~ 3 m), otrs – šaurs un zems labirints ar 4 ieejām, l ~ 15 m. Alas foto: Māris Zeltiņš un I.K.

Vidzeme >> Valmieras raj. >> Vaidavas pag. Vaidavas pilskalna ala Vaidavas ezera ZA krastā, blakus Vaidavas pilskalnam un avotam. Jauna ala – atklājusies 2008.gada pavasarī, alas griestos izveidojoties caurumam, kas atsedzies ezera krasta nogāzē. Par jauno alu pirmie informēja Vita un Ivars Valdmaņi 2008.g. maija sākumā. Iespējams, šī ala (l = 13 m) ir kāds atzars no senāk sabrukušās Metimnes alas. Liela kritene vēl tagad redzama blakus jaunizveidotai alai. Alas foto: Gunita Cīpure (2008.g.-G)

Vidzeme >> Valmieras raj. >> Vaidavas pag. Vaidavas plaisala Saukta arī: Vaidavas muižas ala. Vaidavas ezera R krastā, sāngravā 400 m uz DA no Vaidavas muižas, šaura plaisveidīga ala ar avotu, l = 15 m (1993.g. mērījumi), pl = 2,3 m (pie ieejas), h (apm. 10 - 12 m dziļumā) = 4,9 m. Alas foto: Vilnis Spundiņš un I.K.

Vidzeme >> Valmieras raj. >> Vaidavas pag. Veselības avota ala Arī Stoķu - Līgotāju klintīs, to augšgalā. Neliela nišveidīga ala, no kuras izplūst par dziedniecisku uzlūkotais Veselības avots. Alas l = 5 m. Alas foto: Vilnis Spundiņš

Vidzeme >> Limbažu raj. >> Viļķenes pag. Vitrupes ala Vitrupes labajā krastā, nelielā smilšakmens iezī, apm. 1,5 km lejpus Brīdagas. Alas l = 3,2 m, tās iekšpusē h = 2 m un pl = 2 m, bet pie ieejas h = 3 m un pl = 2,6 m.